atmiņas par domām

01:23 pm: 'bitch, please'
pašapziņa arī ir kapitāls. derīgs ierocis citu labumu gūšanai. bet man tas viss riebjas. jo mēs taču neesam karā, ka mums vajadzētu citam pret citu karot. pašapzina ir īpaši svarīga deitinga tirgū. "You're selfish but that's OK because so am I"

pašapziņas kari: nezinu, kā cilvēks jūtas, kad viņš otru ir pazemojis, vai sagrābies otra resursus, tīši vai dusmās ('pistole izšāva pati'), vai viņš jūtas kā uzvarētājs?
es vienmēr jūtos pretīgi, tāpēc es cenšos to darīt pēc iespējas mazāk, es pat negribu cīnīties, un pēdējā laikā, ja man kaut ko atņem vai 'aizskar godu', es vienkārši eju projām. tās sarunas, kur cilvēki uzskaita, ko otrs viņiem ir parādā un kopš kura laika.... visi cilvēki visi tāpat ir plus mīnus kviti. pat ja nē, Dievs zina kam ir taisnība, I mean, tas dievs, kurš ir dabas likums. agresija nevar neatspēlēties. viņa vienmēr kaut ko sadedzina, un pirmkārt jau pašu cilvēku, kurā viņa ir iedegusies.

bet vispār altruisma un savtīguma attiecības cilvēkā ir sarežģītas. piem ir tādi cilvēki, kas izmanto tos, kas pret viņiem labi izturas, bet tas nenozīmē, ka viņi pret šiem cilvēkiem nejūt mīlestību. ir tādi cilvēki kas drausmīgi ar visiem karo un piš kapeikas, bet ir nesavtīgi pret būtnēm, no kurām nedraud briesmas - kā slimniekiem, dzīvniekiem, maziem bērniem.

tāpat kā sakrālā un materiālā attiecības cilvēkā. sakrālo tik bieži izmanto manipulatīvām runas figūrām, kuru mērkjis ir gūt kaut kādu kapitālu, naudas, varas vai pašapziņas formā, bet tas tomēr nenozīmē, ka šīs lietas pašas par sevi būtu sliktas vai ka cilvēks tām neticētu un speciāli citus mānītu - es domāju tādas lietas kā pozitīvisms, vai māksla, vai dievs, vai joga, vai sekss

("Sexuality is sacred because through it we make a connection with another self — but it is misused and perverted when it becomes an arena of power-over, a means of treating another — or oneself — as an object."- Starhawk)

vienīgais ko es varu darīt ir nepārtraukti pētīt pati savus nolūkus. ko tad es citu varu darīt?

man vajag daudz telpas, svaiga gaisa un lēna laika. es nevaru līdz galam piedalīties, ja es gribu dzīvot pati, nevis lai mani nes - un es negribu, lai mani jebkas nestu - vai tas būtu manu dusmu vējš vai kapitālisms, vai bioloģiskais pulkstenis. Pat ne funkcionalitātes apsvērumi. vienīgais, mīlestība, tā gan lai mani nes kurp vien nezdama, bet viņas balss ir tik klusa ja apkārt šķīst asinis