atmiņas par domām

ulvs @ 06:26 pm: nē, tā nav man svēta lieta, man nekas nav svēts. bet tu gandrīz trāpīji desmitniekā. man šitie niķi izriet no riebuma pret cilvēkiem, kas, teiksim, paši piš alkoholu litros, bet jebkuras citas subst.cienītāju sauc par nariku, nemaz nenojaušot, ko šis vārds nozīmē. lūdzu, nedomā, ka es tevi uzskatu par šādu cilvēku.
es pieņemu, ka tu arī nezini tā "īsto" (kā ANO pieņemto, oficiālo) narkomāna definīciju, jo tas tev nav aktuāli, un tas ir ļoti normāli, ka cilvēks nezina definīcijas tēmās, kas viņam neinteresē. tomēr pieļauju, ka tu mierīgi varētu izprast šo definīciju, uz sekundi uzmetot analītisku aci vārdam "narkomāns". bet es atvieglošu tavu dzīvi, he.

ja tas tev kaut cik interesē, mazliet un pavirši varu pastāstīt. par narkomānu cilvēks pēc definīcijas kļūst tikai tad, ja substances x regulāra lietošana ir izraisījusi atkarību šajā cilvēkā un ja tā izpaužas kā ļoti nepatīkamas fiziskas vai garīga ciešanas, un to moku dēļ cilvēks, kurš no sirds mīl justies labi, turpinās darīt visu, lai viņš justos labi. tas ir narkomāns. cilvēks, kurš regularī piektdienās un sestdienās lieto dažādas substances, bet nav atkarīgs no tām, tas ir, viņš tās arī var nelietot, ja negrib (jo nav fiz/gar.atkarība, kas pieprasa ēst), nav narkomāns, bet gan narkotiku lietotājs - gluži kā tu, mana ome un lielākā daļa pasaules iedzīvotāju.

dažu substanču gadījumā no narkotiku lietotāja līdz narkomānam ir īss ceļš, teiksim, heroīns intravenozi ir taisns ceļš uz narkomāniju. vai vispār jebkura cita intravenozi ievadīta narkotika ar ātru iedarbību. narkologi intravenozo lietotāju gadījumā runā ne tikai par atkarību no pašas substances, bet arī par atkarību no adatas-duršanas rituāla (kas esot spēcīga, noturīga un savdabīgi patīkama lieta) un atkarību no "prihoda" (tā ir viskaifīgākā izjūta, kas rodas, substancei sekundes laikā caur vēnu nonākot tavās smadzenēs; spējš un milzīgs kaifs). es domāju, ka, ja būtu kādreiz kaut ko pamēģinājis intravenozi, es noteikti šobrīd šo komentāru neraktītu, bet būtu kaut kur ielās, zogot veikalos kafijas un pārdodot pa lēto tās čigānietēm tirgū, lai tikai savāktu piecīti, nopirktu sūdu un justos kaut cik normāli; un tā katru dienu, līdz pirmajai, otrajai un trešajai vizītei policijas iecirknī, līdz mani notiesātu, un es aizbēgtu no valsts, ja tas būtu cietumsods. katrā ziņā, es zinu šādus cilvēkus.

atvainojos par spamu, man vienkārši šodien prāts nesas uz rakstīšanu (blah,blah,blah).