atmiņas par domām

tas nebija ne joks ne ņirgāšanās, drīksti to uzskatīt par stulbumu.
neuzskatu, ka būtu pateikusi kaut ko tabu pārkāpjošu un aizskarošu. es viņu personiski nepazinu, bet man ir draugi, kas viņu pazina un ļoti mīlēja. viņa dzeja man vienmēr ir patikusi. viņš bija absolūti ārpus jebkā, un viņu bieži mēdza debili kategorizēt - par tādu pašu "nonkonformistu", utt. un bija cilvēki, kam viņš ļoti nepatika - tādu pašu pārpratumu dēļ. tas arī viss, kādēļ es viņu pieminēju. un pamatoti norādīju, ka nezinu, vai viņš pārdega aiz tām pašām mokām, vai citādi, bet mokas viņam bija.
atkal redz man jaataisnojas, jaapaskaidro sevi. kaa tas nogurdina.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tur jau tā lieta, ka neko nepārkāpi, ieliki viņu rāmīti "traģiski mirušais/pārdegušais jaunais", neko nezinot.

Jā, un, protams, atvaino, ka salecos TIK ļoti. Zinu, ka pārspīlēju par 70% vismaz.

Bet mani, godīgi sakot, pārsteidz, kāda velna pēc tev jāraksta kaut kādas slejas, ja tevi tik ļoti nogurdina atbildības uzņemšanās par saviem tekstiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tev bija visas tiesības salekties, jo draugi ir draugi, es taču zinu, kas ir draugi. man jāatzīst, ka man viņa nāve ir tikai fakts, ko es bezjūtīgi izmantoju pēc saviem ieskatiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jūtīgi, bet ne tik jūtīgi, kā man gribētos ;)




Bet vispār, ja godīgi. Paldies tev par to, ka izrāvi mani no tā jocīgā, atsaldēti mierīgā stāvokļa, kas manī bija pēc viņa nāves.

(Reply to this) (Parent)