ingaile @ 01:56 pm:
Nu, lūk un man šai filmā nepatīk tieši tas, ka Trīrs saucot sievieti par "Viņu" un dzenājot šos pa Ēddenes dārzu, tomēr rada vispārinājuma vēlmi - sievietes tādas ir, vīrieši tādi ir. Un tad vēl tā nenoliedzami spēcīgā vizuālā poētika. Man labāk patiktu, ja viņš tomēr būtu stāstījis par Žaneti un Kristoferu, konkrētu stāstu, bet tad redz nesanāktu tik metaforisks stāsts par pasaules kārtību. Hmm. Nu, kaut arī ši filma mani nelaiž vaļā un es par to domāju un cepos, man tik un tā nepatīk: man tas liekas Trīra "night dreaming" ja piem. "Krēslu" var nosaukt par Meijeres "day dreaming".