atmiņas par domām

Man, par laimi, nepiemīt tieksme paplašināti izskaidrot mākslas darbus un, vēl jo vairāk, uzskatīt ka mākslas darba "perspektīvai" noteikti jāsakrīt ar manu pasaules redzējumu. Pat otrādi - atšķirīgs pasaules redzējums mani var uzrunāt vēl spēcīgāk, ja vien tas, ko es redzu vai dzirdu, man šķietas esam māksla. Un šī, manā vērtējumā, bija māksla. Nu, ko lai es daru, ka man tā ir.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

perspektīvai nevajag sakrist. bet šajā gadījumā tā vienkārši kaitina. mani, godīgi sakot, vispār kaitina konkrētais režisors.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, man kā kura filma. Ļoti nepatika man Dejotāja tumsā, piemēram. Bet šī patika, lai gan iepriekš biju ārkārtīgi sagatavojusies uz nepatikšanu, skatījos jau ar pilnu pārliecību, ka nepatiks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vispār, ir daudz visādu banalitāšu, ko nedrīkst lietot amatieris vai netalantīgs cilvēks, banalitāšu un aizliegumu, klišeju, klaju "kļūdu" - bet talantīga cilvēka rokās šīs banalitātes var kļūt par instrumentu, vai varbūt pat nejaušu sakritību rezultātā par ģeniālu "perspektīvu" (nebīšos šī vārda).

(Reply to this) (Parent)

"Šķeļot viļņus" kādreiz patika, bet esmu tikpat kā pārliecināts, - tagad nevarētu noskatīties ar pilnu nopietnību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ļoti iespējams, ka es arī.

(Reply to this) (Parent)