atmiņas par domām

Šodien tieši noskatījāmies slumdogus (kādi grausti siltajās zemēs, atvainojiet; lai rastos grausts, tur vispirms ir jābūt riktīgai mūra mājai, kas pārvērtsta/u-usies graustā). Forša filma, turklāt es ļoti, ļoti varu releitot - mums taisni tādi puikas uz bodi spēlēt nāk, tepat no Centrāltirgus un pietuvinātajiem rajoniem, dzīvespriecīgie puikas, kas ubago, lasa atkritumus, guļ un dzīvo uz ielas. Vērtējot filmu, droši vien jānošķir..ēēē..mākslinieciskais..no ēēē..reālā, un par otro es varu teikts, ka parādīts viss taisni tā, kā tas šajā reģionā ir, ne tikai vizuāli, bet arī varoņu attieksmes, sejas izteiksmes utt. Slaveno aktieru gan nebija, mīlas ķīmijas uttutjp arī nē, un milzīgs paldies filmas veidotājiem par to. Noskatījāmies šodien arī "to otro" hitu - Pogu Bendžminu - ar slavenajiem aktieriem un tā, un patika arī šī filma ļoti, gan ne dēļ aktieriem, bet dēļ..garuma varbūt, negribējās, lai beidzas. Bet Oskaru no šīm divām vienalga dotu slumdogiem. Bendžaminam drīzāk dotu kaut kādu Zelta Pindzeli vai ko tādu.

(Reply to this)