atmiņas par domām

ieva @ 05:42 pm: personiska ieinteresētībā savā profesijā nav kaut kāda infantīla nespēja kontrolēt emocijas. vienkārši, piem., ārsta profesionalitāte ārkārtīgi lielā mērā ir aktarīga no intereses par attiecīgo sfēru, kas nozīmē, ka viņš savā hobijiem paredzētajā laikā lasa medicīniska rakstura literatūru. ja tu strādā tikai naudas dēļ, tad neviens jau tevi neatlaidīs par to, ka tu tā nedari, proti, ka darbā izmanto vien pamatzināšanas, bet līdz ar to tu būsi sliktāks ārsts. tāpat no dotā piemēra ir redzams, ka nevar gluži tik skaidri nošķirt darba laiku no brīvā laika jeb hobijiem. jo veltot darba jomai 8h dienā, kas visdrīzāk aizies pieņemot pacientus un rakstot papīrus, nekāda izaugsme nesanāks. bet joma ta ir ļoti mainīga bla bla bla.