![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
honeybee @ :
Man vienmēr kā reiz ir bijis bailīgi no psihoterapeitiem, kad iedomājos, ka tāds tirliņš varētu nevis man galvu tjūnēt, bet "izjust kā savu aicinājumu" "parādīt sevi" uz mana rēķina. Vēl jo mazāk gribētu iet pie ginekologa, kas pusdienslaikā nevis šķirstītu lubenīti, bet stresotu par manām trihomonu analīzēm.
Lai strādātu labi un profesijonāli, nepieciešama elementāra deva atbildīguma, ētikas da ilgtermiņa domāšanas (nu, un prasmes un izglītība, protams). Un dzīve ārpus darba obligatoriski.