atmiņas par domām

jocīgi, lūk, es tā aizdomājos - man nekad nav nācies izjust konkurences cīņu - es domāju, individuāli. Vienīgais laiks dzīvē, kad vispār esmu ar kaut ko tādu saskārusies, bija tad, kad mums - domubiedru grupai - bija savs sirsnīgi mīļš biznesiņš. Tad arī saskārāmies ar konkurences cīņu juridiskajā -uzņēmējdarbības izpratnē, kurā zaudējām vienā setā. Pamatā tamdēļ, ka nebija nedz praktisku, nedz mentālu resursu piedalīties un uzvarēt 'sakārtotos konkursos'.

(Reply to this) (Thread)

es domāju arī piemēram to cīņu kur sievietes sacenšas skaistumā, cilvēki cits citu apskauž par krutumu utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tā nav tāda baigā sevis tērēšana? nu es domāju visas tās sacensības un skaušanas... tas varētu būt vēl viens iemesls, kādēļ cilvēki par tām neraksta. tādēļ, ka nenododas tām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vai grib izlikties, ka nenododas

(Reply to this) (Parent)

Saprotu, jā. Bet es ar to nenodarbojos. Ir cilvēki, kas man patīk, un kuru krutumu es novērtēju un cienu, un tas man necik nerīvē kantes; un cilvēki, kas man nepatīk, un tur es parūpējos, lai vienkārši neveidojas saskares punkti. Atceros, es biju pārsteigta, kad 3. janvārī pie Slokas tilta pīpējām un es kaut kā sapratu, ka citiem tas ir savādāk. I.e., vispār jau es to zināju, bet neiedomājos, ka konkrētajā lokā kādam varētu būt aktuāla konkurences cīņa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas ir cēli un lepni, bet līdz galam neticu; neviens nav brīvs no skaudības, kaut arī neapzinātas.

(Reply to this) (Parent)