atmiņas par domām

Vietā gan, jo es runāju par sevi nevis par vīrieti. Un pie tam, ja cilvēks tev redzot nav staigājis un tu arī neesi viņu redzējis stāvam, vai nebūtu vietā pēc 25 gadiem kopdzīves pieņemt, ka viņš/viņa neprot staigāt. Kaut gan laikam, iespējams pieņemt, ka viņš/viņa prot staigāt, bet dara to tev neredzot. Mjā. Labi, tad nespēja formulēt izjūtas ir paradums, kas ietaupa laiku, kurā var padarīt, ko derīgu.:)

(Reply to this) (Parent)