atmiņas par domām

man liekas, ka visi trīs, nu tas pēdejais varbūt vairāk sākuma ilūzijās. Kaut gan no otras puses, man trešais ariir kautāls, jo maigums, ja to veicina un neapslāpē, ģimenē ir krietni vairāk, nekā dzīvojot vienam vai ar kaķi.
Un vēl - man domāt, bērni jau nāk ari ar milzīgu milestību pret vecāku, tb, tā no vecāku puses nav tikai vēlme dot, bet arī tīri egoistiska vēlme, lai kādam tu būtu vis-vis, nu vismaz līdz viņa pusaudža gadiem :)

(Reply to this) (Thread)

un vēl, nesen man bija saruna ar tādu darbīgu jaunu biznesmeni, un viņš pauda nostāju, ka cilvēks uzņemas atbildību, plāno, "iekustina dabas riteni" (radot bērnus), un es sapratu, ka man tā nemaz neliekas. Man liekas, ka viss, kas, piemēram, ar mani notiek, ir ieprogrammēts tik sen un zemapziņā, ka es nebūtu varējusi neko citu darīt, pat ja ļoti mērķtiecīgi ietu uz to. Kāda tur plānošana? Cilvēkbērns vai nu atnāk, vai nē, un tas, KĀPĒC tas notiek, nevar tikt norakstīts uz auglību vai kontracepciju.

Bet es arī negribu strīdēties vai kaut kā diskutēt. Tā ir vienkārši mana izjūta, ļoti personiska, un uz citiem, iespējams, vispār neattiecas.

(Reply to this) (Parent)