atmiņas par domām

ieva @ 03:57 pm: es domāju, ka ir pietiekami daudz tādu (pat ja skaitliski tie būtu nomācošā mazākumā), kam ir gana lēnprātības un mugurkaula, lai nonāktu līdz lietas būtībai un rīkotos saskaņā ar kaut ko tādu (tikpat labi vārdos nenosauktu un nenosaucamu), kas iedod visam virzību. vai precīzāk, nevis iedod virzību, bet no sākta gala ir bijis un ir šī virzība per se. tomēr nav runa par "pareizo" kārtību - ciktāl ideja par pareizību ir saistīta ar prātu un līdz ar to automātiski ar veselu kaudzi slimu domu (pareizs=labs, nepareizs=slikts), bet jā, ir runa par pareizo kārtību, ja ar to saprotam caurcaurēm dabisku plūdumu. tb īstenībā pat varbūt tādu, kur nav iespējams variants "nepareizi", jo tas nozīmētu lauzt sevi tik lielā mērā, ka šāds lēmums būtu klaji absurds. kaut kā tā (mazliet haotiski). īsāk sakot, manuprāt, viss vēl nav zudis.