ap četriem no rīta kāds priecīgs lēkājot salauza man gultai rāmi, un es teicu - tagad visiem jāiet mājā, nosēdos zemē, apķēru rokām galvu un šūpojos turp, atpakaļ. visi arī godbijīgi aizgāja, pat g., kurš nekad tā vienkārši neaiziet, un tad es kļuvu no cieņas pavēss, cieņas ir aukstākās no jūtām. :
Comments
ai, es par tevi atcerējos, bet oficiālajai daļai man bija ļoti mazs ielūgumu skaits, bet neoficiālā notika neplānoti
(Reply to this) (Parent)
nu bet tev jau otrā diena vismaz, skaidrs ka nervi vairs netur.. bet vispār, es jau tribīnē ierakstīju, apsveicu, indeed :)!
|
tad jau mēs ar sievu visu to interesantāko palaidām garām... bet vai tad tā gulta nebija no metāla?
(Reply to this) (Thread)