atmiņas par domām

nezinu, vienkārši aizdomājos par šī jēdziena stulbumu. atceros, kad 18 gadu vecumā sāku strādāt ziņu aģentūrā LETA, likās, ka nu gan es baigi izsitusies esmu, karjera spoža priekšā. rakstīju politiskos komentārus, dibināju kontaktus, bļe, bet nepagāja ne 3 gadi kā pilnīgi zaudēju interesi par žurnālistiku, šobrīd ir tā, ka saprotu - pohuj, nekur es nepazudīšu (pārāk kruta esmu), un nauda arī tāpat vienmēr būs, ja nebūs - arī pohuj, citiem būs, un tas arī ir vienīgais, ko iespējams pierādīt un pārbaudīt. ko nozīmē tā "izsišanās" - nu tas ir vienkārši smieklīgi, ņemt tādu vārdu mutē. vo, zagruzila, zakoļebala, aijaijaij

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aijaijaij aijaijaij

(Reply to this) (Parent) (Thread)

labvakar, arlabunakti :)

(Reply to this) (Parent)

kâpçc tu tik daudz dusmojies?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, foršs jautājums. tiešām. baigā kristiete, ne?

(Reply to this) (Parent)

es domāju, tāpēc, ka vēl arvien dzīvoju pilsētā. nu, muļķība jau vispār pastāv, bet šeit - ļoti koncentrēta, un esmu kaut kāda ļoti jūtīga, ja man bāžas man virsū ar drausmīgām muļķībām, pie kurām citi jau sen ir pieraduši, nepāriet pusaudža vecums, aijaijai

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bez naida :)
es tikai domāju, ka tas pašu tevi indē. nu grūti tā, kairinoši grūti. un vēl man šķiet, ja tu tam tici, tad varbūt vaig iet uz laukiem. pie redīsiem.
(es iešu)

(Reply to this) (Parent)

vai ne. man patīk tava attieksme.

(Reply to this) (Parent)