teiksma_ragana

Tad nu beidzot šodien lasīju gurķus savā dārzā, izejot no mājas, kur esmu ievākusies pavisam, nemaz ne pagaidām vai brīvdienās.
Daļa izdzīto garu pārvākušies atpakaļ uz māju un dārzu, mani mazie gariņi jūtas labi. Mājas karaliene staigā šeit visā savā pūkainajā godībā un ļoti iederas. Mājas pidars šmekserē uz nebēdu. Viss, kā vajag.
Iekšā vēl pārmaiņas nav notikušas. Grūti iedomāties, ka man vairs nav dzīvokļa Rīgā, ka esmu aizvērusi durvis ne tikai konkrētajam dzīvoklim, bet visai dzimtajai pilsētai. Būs jocīgi iebraukt Rīgā, un saprast, ka man šeit vairs nav māju. Taču Rīgas elpa mani nelaidīs vaļā. Tāpat Juglas gars. Tās lietas tik viegli neaizmirstas, tās enerģijas un egregori tik viegli nezaudē saiknes.
Jēkabpils liekas klusa un nogaidoša. Vai viņa tāda ir vienmēr?
Šonakt šeit skaisti zibeņoja.
Jāiet uz dusu. Pirmo reizi šeit savās mājās.