teiksma_ragana

New age - ateisti?
Es, kā dzenbudists, sevi tomēr par agnostiķi pozicionēju. Man šķiet, ka ateisms ir ticības forma - ticība, ka pilnīgi droši Dieva nav.

Hm.. bet kā tad ar uzskatu, ka Dievs pilnīgi noteikti ir bezpersonisks likums?
Vārda "Dievs" definīcija vispār ir tik sarežģīta.

Kur tad tas uzskats figurē? Gan kristietībā, gan islamā Dievs ir viennozīmīga personība.

Jā, es tieši par to, ka ar vārdu Dievs man zināmie ezotēriķi saprot kaut ko ļoti no šīs koncepcijas atrautu, kaut ko kā enerģiju, kā likumu, bet tādu, kam nav gribas (vai kura gribai fiziski nav iespējams nepakļauties).
Varbūt es vēl esmu pārāk putraina, lai saprastu, ko visi ar to domā.
Man ir sava versija, bet citu versijas es slikti saprotu.

Ak šie dzīvnieckā magnētisma un citu "enerģiju" pravieši. Laikam no Paracelsa un Mesmera laikiem mēs neesam kļuvuši gudrāki.

Hmm, nu nezinu, man tā enerģētiskā Dieva būšana liekas dzirdama visās malās.
Es gan ticu personīgiem Dieviem :)
Vecmodīga esmu.

Cerunos un Diāna :) Been there, see that...

Nē :D Tie man ir tikai simboli.
Man ir pašai sava teorija :D Tiesa, kaut kādā ziņā līdzīga. Bet ne par to šeit ir stāsts.

Labākā pieeja - teorija, arhetipi, kopējā zemapziņa. Tad uztveres artefakti iegūst reālo veidolu.

Piekritīšu.
Es gan esmu arī mistiķe (tāpat kā Jungs ir niekojies).

Es esmu labi informēts skeptiķis. Izlikšu tev Taro kārtis, izskaidrošu UN pateikšu, kāpēc šis process Roršarha traipu testam pielīdzināms.

Un es tev neizlikšu Taro kārtis (lai gan tā ir mana nodarbošanās), un nestāstīšu, kāpēc tas tā nav (lai gan esmu pazīstama ar Taro psiholoģisko skaidrojumu), jo man nevienam nekas nav jāpierāda.
Es nedomāju, ka esmu daudz mazāk informēta :)

Labāk izvelkam un samēramies (c) veca anekdote par psihoanalītiķiem :)

Es tieši teicu, ka man jau sen ir zudusi pusaudzīgā vēlme visus pievērst savai ticībai vai kādam kaut ko pierādīt. Es domāju, saku, rakst un daru to, kam ticu, un ja kādam tur kaut kas nepatīk, lai viņš labāk paklusē, jo arī man tad kaut kas nepatiks.

Es it kā arī neticu Dievam, toties ticu, ka mistiskās pieredzes ir iespējamas, tomēr tās savu sākumu ņem cilvēka smadzenēs un pašiedvesmā.

Un kur tās ņem beigas?

Vai nu trakonamā vai nobeidzas tāpat kā sākušās. Tur jāskatās, reliģiskā un mistiskā psihoze ir interesanta lieta.

Fui. Un tu man patiki iepriekš, bet tagad bāz trakonamā.

Nu, saprotiet taču, ka es vienmēr mazliet ironizēju, tomer vai tad tā nav? Ļoti daudzi cilvēki trakonamos uzskata, ka runā ar eņģeļiem, vai ir mesijas?
Tas jau nav slikti - būt trakonamā. Vai tad arī lielie reliģiskie līderi nerunāja ar eņģeļiem un dievu? Tikai ta bija arhaiskāka un māņticīgaka sabiedrība?
Tas ir tikai mans viedoklis. Pietam, tas pat šo visu dara vēl interesantāku. Iedomāties vien, uz ko ir spējīgi visādi mūsu smadzeņu centri, reizēm slimības...kā epilepsija. Arī epileptiķiem, cik es esmu lasījis, ir šādas pieredzes, kad viņi sajūtas vienoti ar visu u.t.t. Man tas liekas interesanti.

Katrs var domāt, ko vēlas, bet sveikt kādu savā potenciālajā komūnā un tad pateikt, ka nākamā pietura pēc tā būs trakonams (piedod, bet ir gan slikti tur būt), ir vienkārši cilvēcīgi nejauki.
Trakonamos ir daudz cilvēku, kas runā ar eņģeļiem, bet tepat starp ikdienas cilvēkiem viņu ir vēl daudz vairāk.
Trakonamos ir pilnīgi materiālisti, tāpat kā mistiķi. Un ārpus trakonama tāpat.

Hmm, man ir bijuši pietiekami daudz draugu ezotēriķu un, no vienas puses, es viņus saprotu, no otras puses - viņi nezina, ar ko spēlējas. Man pašam ir bijusi ļoti spēcīga pieredze, kas ilga četras dienas un man šķita , ka manī ir iemiesojies dievs, galu galā, viņa pārgāja. Un tici man - salikt kopā pasauli pēc tam ir gana sarežģīti.Man tas prasīja kādu pusgadu ar sekām. Lai vai kā - es neesmu pret neko. Tikai brīdinu, ka šīs prakses spēj ievest spēcīgos apziņas stāvokļos, no kuriem izkļūt paša spēkiem reizēm ir grūti, iespējams, neiespējami.

Es neesmu apsēsta muļķīte un nevienam pēc padoma šeit neesmu prasījusi.

Hmm. Es tikai vēlējos paskatīties plašāk uz problēmu. Lai notiek. Es izslēdzos no šīs diskusijas.

Tik plaša paplašināšana nav šāda formāta sarunā ietilpināma, tā ir daudzu vakaru pie alus kausa, vīna glāzes vai tējas krūzes vērta tēma, un šādā diskusijā es uzskatu, ka sanāk tikai - es domāju, ka Dievs ir un es domāju, ka Dievs nav kategorija.

Ok, tad tuvāko mēnešu ietvaros vīns, galds, saruna.
(:

Un mani vispār arī interesē Vikka un neopagānisms.
Tīri gan informatīvi pētnieciskos nolūkos.
Un es nezināju, ka Latvijā kas tāds arīdzan eksistē, kaut gan pazinu kadu meiteni, doktoranti, no, cik noprotu, mūsu abu kopējās fakultātes (ja Tu studē to, ko es domāju, ka Tu studē), kurai arī bija interese par Vikku.

Jā, viņa reiz mani intervēja savam darbam un tā arī ievilka šajā pasākumā :D Manā kopā gan neiestājās, gribēja, bet pārdomāja, cik zinu, praktizē tagad skolotāja vadībā :)
Ir gan, ir mana kopa (4 cilvēki), ir viena klasiskā Gārdnera kopa, kas par manējās publiskajām aktivitātēm droši vien rauj matus no galvas, un es personīgi zinu vismaz 3 vientuļniekus, kā arī dzirdēts par vēl diviem, un ir vismaz 3 latviešu vikānes ārvalstīs.
Nav nemaz tik traki.
Nu tad tik saki datumu, ja jau ir vēlme diskutēt :)