Bet to aktu nevar skatīt atsevišķi no tā cilvēka, kas viņu dara. Un tā arī nekad neko neskata. Nav, piemēram, viena soda visiem par zādzību — skatās, kāpēc cilvēks to ir darījis, vai to darījis iepriekš, ko nozadzis un tādā garā. Piebildīšu, ka es to uzskatu par aplam apsveicamu praksi.

Tālāk — slepkavības bieži vien soda atkarīgi no indikācijām, ka tās varētu atkārtoties. Tad, kad to vācu jaunieti, kas paņēma (es te domāju šī vārda plašāko nozīmi), nokāva un apēda otru vācu jaunieti, iesēdināja uz mūžu, viens no galvenajiem argumentiem bija tieši tāds, ka viņš neizrādot nekādu nožēlu un, consequently, varētu tikpat labi atkal kādu paņemt, nokaut un apēst vēl kādu vācu jaunieti. Ņemiet vērā — otrais jaunietis bija piekritis brīvprātīgi, un pirmais jaunietis nebūt nebija vēl kādu noēdis, bet tik vien kā aizdomas, ka tā visnotaļ varētu notikt, bij gana daudz, lai viņu iesēdinātu uz mūžu.

Turklāt cietumsods gan pirmkārt ir domāts tādēļ, lai sodāmo atgrieztu no viņa antisociālajiem ceļiem un nostādītu uz taisnām takām, bet, ja nu tas nekādi nesanāk, tad cietumsods attiecīgo jaunieti izolē no sabiedrības. Taisni minētā vācu gardēža gadījums.

Visbeidzot, protams, tas stipri atkarājas no tā, ko mēs saprotam ar "apgānīšanu". Ja jautātu: "Vai būtu jāsoda cilvēks, kas līķim izgriezis uz vēdera pentagrammu un izrotājis apkārtni ar viņa zarnām?", droši vien lielākā daļa teiktu, ka jā. Ja jautātu: "Vai būtu jāsoda medicīnas students, kuŗam sabiedrībā valdošo uzskatu dēļ aizliegts preparēt līķus legāli, tādēļ viņš anatomijā papildināties dodas uz kapsētu?" — sliecos domāt, ka lielākā daļa tomēr tiektu nē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vispār es biju domājusi otrādi - proti, ja arī nav iemesla domāt, ka cilvēks turpinās slepkavot, par slepkavību tik un tā soda.

Turklāt šis gadījums ir pēc būtības citāds - no tava komentāra varēja spriest, ka cilvēks, kas var līķi apgānīt, ies un darīs kaut ko sliktāku, nevis turpinās apgānīt līķus.

(Reply to this) (Parent)