Jāceļās un jāminās.

Jau piektdiena klāt, vēl nedaudz jāizvelk līdz būsim nedēļas nogalē un tad jau mazie izaicinājumi priekšā!
Prasās jau sevi izaicināt, jāatzīst paldies kolēģiem kuri arī ir aktīvi un motivē viens otru kustēties.

Sveiciens trešdienas vakaram!

Dienas aktīvas piepildītas, citādi jau īsti nevar!
Kaut kā apņemšanās rakstīt ir lielāka par darīto, jāieradina sevi veikt mazo, viedo vārdu rindas iklabināt pirms krist migā.

Nelielā dresūras nedēļa, kā kļūt viedākām un apdomāt savas un citu rīcības.

Nedaudz nekomforts un kāpšana ārpus rāmjiem. Daudz ko darīt tikai nav kas dara.

Biju solījis sev apkopot, kas tad mani dari priecīgu un kas man patīk.

Mūzika
nespēju savu ikdienu vai mirkļus iedomāties bez dziesmas galvā, bet tik daudz būtu jādara, lai pats būtu apmierināts ar savām muzicēšanas spējām, tur tik rakt un rakt, un ir kur pazust.
Mūzika, spēj mani aizkustināt, samitrināt acis un sajūtas uzjundīt, kā arī dot enerģiju papildus treniņam vai + vēl pāris km skrējienā, jo ir tik labi.
Varu fonā atstāt visu nakti, lai griežas un skan. Bet vispār vajadzētu apmeklēt vairāk muzikālos pasākumos, arī tos mazos kur maz zināmie spēlē.
Un prieks spēlēt grupā ar čaļiem visus šos gadus, tik kaut kur stagnējam, jo nav mūsos apņēmīgo mūzikas fokusēto rakstnieku.

Vasaras vakari
Vasaras vakoros ap krēslu ir kāda maģija, tīrs un svaigs, magic, magic. Man šķiet laisk kad var darīt jebko un viss būs spilgti.
Vajag pamīties ar labu mūzikas saturu fonā.


Sports
Ak jel, vai ir kas labāks kā sevi kārtīgi izmocīt, izlocīt, Izskriet.
Kustība ir dzīvība un gandarījums par sevi kad nostājies, pārvietojies, kad spēj iet un iet un vēl varētu iet. Tā sajūta, ka tevī ir enerģija darīt, sajūta, ka pēc laba treniņa muskuļi sāp. Endrofīnu izdalīšanās dara savu.
Noteikti, ka palīdz, tā ir arī terapija kur izlādēties, apdomāties, parisināt un apdomāt.
Izskatās, ka kurss labs uzņemts tik turpināt un gan pēc gadiem diviem jau būšu labā gandarījumā par padarīto, tik nesalūzt, nenoiet kaut kur no ceļa.

Sievietes - Daudz nav ko piebilst, sākot ar sapņainiem Pin-up darbiem, kaut kas jau tur ir tāpat jau populāri nebūtu.
Var priecāties par kalniem, ziediem, bet nezinu kādēļ sieviete ir kaut kas apburošs, iedvesmojošs, bet protams par sevi jārūpējas un tad var skatīties, skatīties un nebeigt priecāties.
Var teikt, ka tas ir ārīšķīgs, bet mēs taču baudām ar maņām un acis kur skatītes un ar ko.

Ģimenes
Priecē ģimenes, kad cilvēki veido, audzina un dzīvo kopā.
Ir tik daudz brīžu un svētku kurus tā pa īstam izbaudīt pat nevar.
Piemēram Ziemassvētki, tagad tik apsēsties un saēsties, bet vienmēr man ir patikuši ziemassvēkti.
Cilvēki ar bērniem tā īsti nenoveco, viņi dzīvo līdzi pārmaiņām un vienmēr ir attīstības, var atkārtot matemātiku un citas aizmirstās zinātnes. Mācīt un mācīties, iedvesmot un iedvesmoties.
Cepuri nost visiem foršajiem vecākiem!

Dzīvnieki
Sunīši, noteikti, bet noteikti sunim vajadzētu kaķi, tieši kā Tylor Swift, bet ne grumpy cat !
Bet, lūdzu, beidziet taisīt filmas kur nav labs iznākums.
Pure torture !!! Šausmas!!! Varbūt ir jāiziet kāda Kinologu skola.

Cilvēki
Apņēmīgie, darbīgie. Ir viegli padoties, vienkārši bumbulēt un iegrimt visā ko tev mēģina šie apņemīgie iepārdot, pie kā strādājuši, ko radījuši un kā turpina neapstāties.
Ar savām pieredzēm un stāstiem cilvēks ir interesants, darot mēs kļūstam bagātāki, spējīgāki un piepildītāki. Tur vēlos arī sevi redzēt, ka spēju iedvesmot un veicināt vairāk darīt un domāt ko un kā darīt.
Varu arī vienkārši vērot cilvēkus un man pat ir jādomā par ko viņi domā noteiktos brīžos, rīcībās, kas notiek viņu prātos.

Šī laikam pirmā daļa.

Tāda normāla līkne gada laikā +10kg, esmu aptuveni tur kur vēlējos, bet vienīgi ne tajā veidolā, bet pamats ir uz kā būvēt.
Galvenais nepazaudēt motivāciju sevī.

Kaut kad sen, sen atpakaļ veidoju dziesmu sarakstu kas jāiekļauj savu pirkstu un šķībās balss atmiņu klādē.
Ko sev un saviem ausaiņiem gaudot pie uguns liesmām.

Daudz, daudz, daudz, domu.
Katra diena kā mazs pārdzīvojums, kāds ārēji radīts, nevajadzīgs stress...

Mums ir kāda tieksme stresot un pamocīt kādu, joprojām man naiva cerība, ka varam tomēr fokusēties atbalstīt viens otru un iepriecināt.

Varētu teikt pavasara tīrīšanas ieraksts.

Ir jāatvadās no lupatu kalna kuram pat neesmu ticis klāt, lai deldētu caurumus vai ļautu savelties, bet jāatzīst sev, ka diez vai labi ielīdīšu, lai varētu iziet tālāk par virtuvi.

Pie pārdomām vēl ir ko domāt, cilvēki ir tik cilvēki, ka nespēju īsti izprast un vai maz tas iespējams.

Kādu labu laiku jau domāju atsākt rakstīt un pieļaut visas iespējamās latviešu valodas kļūdas, bet galvenais jau pašam sevi izrakstīt, priekš sevis.

Tīri labi jutos šodien, aiz muguras nostrādātas intesīvas dienas tālāk no mājām, treniņš angļu valodā arī nav bijis mazākais, bet jau liekas, ka varu justies un droši teikt, ka tiešām varu runāt brīvi.

Labi uzlādējos sporta zālē, kaut gan pēc teorijas izlādējos, cilvēkjaudas saruna par laimi, jau bija ar savu labo devu patiesības, ka nekad jau nepietiek, tāds tas cilvēks ir.
Pašoferēju, brūti aizvedu gan pastrādāt, gan uz teātri un atpakaļ, bet prieku jau atņem kad klausies to kas tevi iepriecini un mūziku kā tādu un tev pasaka, ka kaut kāds sūds tur skan, iespējams, bet ja tas sūds lika man justies labi un iet uz priekšu, pasmaidīt, izkustēties, nedomāt, vai tiešām ir jānogriež tās sajūtas.

Gatavs, ka rītdien jau manīšu tās patīkamās muskuļu sāpes, šķiet tik labi esmu pazīstams ar sāpēm, tās ir manas draudzenes.

Par daudz Ruma nedēļas nogalē ietekmējis kājas izlocīšanos pa slidenajām ielām.
Nevarētu teikt, ka kaut ko baigi darījis būtu, bet mugurā kāda sāpe iemtusies - no slinkuma laikam.
Bet rīt atkal tur kur nav viegli apstāties.

Ai, diena kā diena. Pa lielam nav ko darīt. Neesmu radis tādu darbu darīt, kur īpaši nav ko darīt un pie tam man par to maksāt, kāds teiks, ka jocīgi, bet nē tas ir sasodīti grūti.
Varētu jau kaut ko izdomāt, pat laikam vajadzētu, vienkārši vajag izdomāt kā pagriezt dzirnavas uz otru pusi.

Pēdējās nedēļas rit, kaut kā vienkārši ar garlaicības nepiepildījumu un neizdarības sajūtu, plūstu kā izlijusi krāsa. Šur tur apstājos, bet turpini plūst citviet.

Diena kad atkal beidzot saņēmos un būšu ticis pie jaunas klausules. Vismaz miers, godam nokalpojusi mana nokia... Saņemties jau vajadzēja, jo par telefonu atdot naudu jau vispār žēl. tas taču ir tikai telefons un priecājos, ka nepievienojos apple kultam, kaut kādas sirēnas jau mani tur aicināja. Neprāts jau varēja iezagties.
Neprātīga darba nedēļa man priekšā. jāaizmirst, ka esmu cilvēks. Nedaudz par dārzeni un tik darīt. Rīts, vakars mājas, prāts jau pretosies un domās vai tiešām to vajag, pagaidām vajag.

Jāgatavojas pārvākties, jāsāk krāmēt lietas kastēs. Jaunais gads ar savu jauno sākumu. Nākamais būs skaists gads, šis jau savu daļu piedzīvojumu devis.

Svētdien jau pamazām iztek. Brīvās dienas veikli paritējušas, šis tas padarīts. Atpakaļ pie nākamās darba nedēļas, kura varētu būt tīri noslogota... nedaudz jāsarauj.

Šodien izšaudījāmies, pa sniegu noskrējāmies, bikses uzplēstas, kājas slapjas. Daži jauni zilumi uz dibena, vai var būt labāk.
Vismaz aizgāju atkal uz ģitārspēles nodarbību, ir labi iet un macīties, atkal būs gammas jāatkārto. Ja neizmanto aizmirstas visi tie kodējošie nosaukumi un iespēju bagātības.

Noskatījāmies jauku, romantisku filmu Love, Rosie... Patika, mēdz jau sataisīt tā, ka patīk. Mīlīgi glīta jau bija tā varone.
UN jā. Jāštuko, kā dzīvot labāk.

OK, šodien nogaršota ķengura un strausa gaļa.

daudz angļu valodas. man jau sāk jukt kurā es runāju.

Domas sakrājušās. Biju Placebo koncertā un ne pirmo reizi, varbūt labāks kā iepriekšējais, bet nu jā 7 no 10. Bija jau labi momenti nevarēja jau just, ka arī grupai ir baigā degsme un lielais prieks.
Un cilvēki, cilvēki man skumji par mums. Mēs šajā sociāli aktīvajā, narcistiskajā laikā vairs neprotam dzīvot. Visi ar saviem telefoniem taisa selfijus, filmē, bildē koncertu. A ko darīt ar to atmiņu ja viņa ir. Un ar kādu mērķi?? Lai kāds mājās var skatītites kā citi labi atpūšas (it kā).
Biju tādā vērotāja postenī, pats nevarēju atbrīvoties. Nebija mana aitu pulka. Vajadzēs kaut kur iziet paballēt, sen nav nakts dzīve padzīvota.

Šis varētu būt man Pēdējā laika aktīvākais mēnesis. Guļu gultā vietā kura sevi dēvē par viesnīcu, man atgādina cietuma kameru. Varbūt vienīgi skapis ir un labi, ka pods nav pie gultas. Tā ceļošana viena liela mācīšanās. Neesmu baigais ceļotājs un vai mani aizrauj doma par ceļošanu, teikšu, ne pārāk, bet jūtu, ka tas ir pat vajadzīgs. Tās robežas ir jāatver un jāpārvar sevī.
Man liekas, ka visu laiku kaut ko pētu, cilvēkus, vidi, kultūru. Vācija man bija radījusi labāku iespaidu, bet Diseldorfa ir diezgan nekāda. Ja te uzturas tad gribās uz mājām. Labi, ka tikai dažas dienas.

Ouuw Yeah!

Cilvēkam nekad nav miera.

Man noteikti vajadzētu savas sienas kurās es Saimnieks. Jau nepatīk kādās sliedēs brien mans istabas plauktu projekts.

Būšu nedaudz atgājis no pārmērīgās vīna lietošanas, nebija domāts, ka tā sanāks. Domās bija, ka kādas divas glāzes, bet tās pudeles ātri tukšojās.
Izpļāpājāmies ar meitenēm, interesanti kā mēs, jau tādi kā draugi būsim. Nemanot.

Darbs nomācoši darbojas uz manu apziņu, vēlmi strādāt. Jāsaved šis jautājums kārtībā.

Vajag kaut kādu būsteri. Brīvdienas it kā pavadītas atpūtā, nekas nav praktiski darīts. Sēdēts, datorspēles un peles kontrolēšana. Muļķīgi, pat stulbi tā laiku pavadīt. Jāsaņemas, tik kaut kā pietrūkst, lai būtu enerģija.