Šis varētu būt man Pēdējā laika aktīvākais mēnesis. Guļu gultā vietā kura sevi dēvē par viesnīcu, man atgādina cietuma kameru. Varbūt vienīgi skapis ir un labi, ka pods nav pie gultas. Tā ceļošana viena liela mācīšanās. Neesmu baigais ceļotājs un vai mani aizrauj doma par ceļošanu, teikšu, ne pārāk, bet jūtu, ka tas ir pat vajadzīgs. Tās robežas ir jāatver un jāpārvar sevī.
Man liekas, ka visu laiku kaut ko pētu, cilvēkus, vidi, kultūru. Vācija man bija radījusi labāku iespaidu, bet Diseldorfa ir diezgan nekāda. Ja te uzturas tad gribās uz mājām. Labi, ka tikai dažas dienas.