Ai, diena kā diena. Pa lielam nav ko darīt. Neesmu radis tādu darbu darīt, kur īpaši nav ko darīt un pie tam man par to maksāt, kāds teiks, ka jocīgi, bet nē tas ir sasodīti grūti.
Varētu jau kaut ko izdomāt, pat laikam vajadzētu, vienkārši vajag izdomāt kā pagriezt dzirnavas uz otru pusi.

Pēdējās nedēļas rit, kaut kā vienkārši ar garlaicības nepiepildījumu un neizdarības sajūtu, plūstu kā izlijusi krāsa. Šur tur apstājos, bet turpini plūst citviet.