Tie, kas zin, nerunā. Tie, kas runā, točna nezin (vai arī drīz vairs nerunās(tā runā).
Vakar satiku pamatīgi anestezētu Krišu. Stāstīja, ka esot tikko no psihenes izlaists (varbūt izsprucis pastaigā, tapēc laikam ved pastaigās, sazāļotus vairāk nekā lobotomija, jo tā neviens nebēg, arī grūti būtu. un saprastu, kur lai skrien vispār, kad esi ieslēgts it visu pamests psihenē, pat ja vēl joprojām iespējams tabletes krāt kabatā (kā Artūrs Baltruņķis to darīja, savu iemeslu pēc: "Ieēdīs visu kopā. Lai ieper! Ha ha hahahahaaaa!") un būt skrējiena laikā "skaidrā", tas diži nemainītu šo auksto esmi, ledus ēteri, kam cauri spraucās vēl dzīvi atlikušie spoki. We are lost in a sea.)
Jautāju, par ko ielika psihenē?
Krišs ņirdzot atbild:"Par to, ka staigāju ar Spaidermena masku pa ielu (bijušā draudzene, vai līdzīgas ieriebējas arhetipa darbības nesēja piezvanīja ātrajiem, atbrauca ar mentiem)."
-"Drošvien nebiji skaidrā?"
-"Nēe!", Krišs ierēc.
-"Un drošvien neatbildēji sakarīgi viņiem?"
-"Nēa!haha", Krišs ierēc,
Zinu, ka tik viegli ielika, jo nebija pirmā reize (arī otrā, vai trešā, nezinu kura, bet tā no labiem cilvēkiem rada širminiekus), to cik ilgi vēl viņš uz visiem jautājumiem atbildēs ar ierēkšanu un turēs muti vaļā, es nezinu, bet 1-4 nedēļās bez antipsihotiķiem (lobotomizatora "Risperidona" efektu neņemot vērā, pat pēc vienas tabletes (un mazāk) cilvēkam ir lobotomizēts Braens vēl 3 gadus, arī tas pastiprina iespēju nokļūt tur atkal un atkal un tikt saindētam ar šo un citām šausmu vielām) should do the job.

Politiskā ideoloģija kaut paskatoties tai virzienā izraisa degradāciju, neskatoties uz vecumu. Saprotam tak, ka tas viss ir appisiens. emocijas un loģika ir pretējas lietas. Izdzīvot palīdz loģika. emocijas nogallina globāli. Vai mūs muļķo Georgian Guidestones. Ja ne, tad brīdī, kad populācija tiks samazināta līdz 500 miljoniem, izdzīvotājiem, hmm, kā lai pasaka. Par izdzīvotājiem jūs varētu arī negribēt būt - "Tie meklēs nāvi, bet neveiksmīgi..." (bībeles zināšanas aizēnoja velns ar opīti). Kad iestāsies nākamā desmitgade, mūs pārvērtīs par self destruct pogu kredītu ņemošiem kiborgiem, kas varbūt paties nevarēs nomirt/nonāvēties(vismaz bez AI aliens racionalizācijas/atļaujas). Arī dzīvot bez jēgas? Tas lai paliek pagātnes bohēmisma subkultūrām. Forši Ķīna paplašina savu ietekmes sfēru. Pie tam esam aizmiguši pie stūres - ķīna sen pilna ar citplanētiešu kloniem un pret cilvēkiem tiem ir "sociālā kredītu sistēma". Kas lv nemaz nebūs vajadzīga, jo šeit tiem, kas atsaka par brīvu atrazirnekļa blowjab, ir tik ieredzēti simtgadi nemainīgās potes vietā jaunas, radītas kā kukaiņspray, tā arī tiek izmantots kara aplikācijās. Un velns viņ zin kas vēl. Labāk uztaisīt inflāciju un iedot sīkajiem (piln un nepiln gadīgiem) tiesības un kaudzi ar nekur nepārbaudītiem designer draks, kas galina cilvēkus. Un vēl jau ir pa logu krišanas bums , kas turpinās, puse no viņiem točna paši nelēca. Otra puse moška izkrita, jo kādu gribēja izgrūst, bet sanāca kā Grishnakam ar Euronymus. Tāds zombiju apokalipses blakus efekts - līdzīgi kā pēc Lielbritānijas stiprināto sidru chaindrinkinga - pēc pirmajiem 3 mēnešiem sadur ar nazi tuvāk esošo cilvēku (fiziski, jo kamon, garīgi tajā brīdī ķermenis un gars ir atdalīts vairāk nekā reālā vēsture un oficiālais naratīvs, kam tic supermažoritāte, tic, jo neko par to nezin.

tikko atcerējos, kā dzīvoju bomžu patversmēs mazā pilsētiņā francijas ziemeļos ar izoperētu menisku uz kruķiem ar balalaiku. viens arābs gribēja un mēģināja mani nodurt ar savu nazi, bljedj tur vispār pizdjec kas dariijaas, pabiju pa 2 mēnešiem (vai mazāk) kādos 8 dažādos bomžu centros. katros sava kārtība, vēl redzēju kā kāpņutelpā tirgo H - lielāko kluci dzīvē, kilogramiem, Lillē. šie nav tie aizraujošie (tā jokoja) ceļojumu stāsti. bet tur ir vēl daudz ko stāstīt un nogatavojas ar laika miglu, kristālisku, kā izkusušu stiklu. kad pietiekami laika lapu apklāti tiks, tad arī lielāko hārdkoru varēšu nedaudz vairāk aprakstīt. gadi iet. rollercoasters iet un salto arī. es izstājos no programmas,jo man tas ķīmiskais sūds pisa veselību. jūtos, pat izskatos (ne šovakar) par pāris gadiem jaunāks. Tas ir ļoti īpatnējs fizioloģisks efekts, kas notiek tikai opioīdu lietotājiem. Ievēroju uz pedro u Tepeša, katru reizi, kad tie teica, ka esot atmetuši (paši vnk 3 dienas amfiku ņēma un neesot ar garu stāžu un lielu melu, depresijas un izlietoto bajānupilnu garāžu. To garāžu, kurā melnais mocīts jāglabā. "Kāds melnais mocīts? Tu brauc ar moci", jautāju, "...jā, gribi parādīšu?" tepeks baigi smīn, gaidu, saku:"Nu!", tepeks smejot:"Aizdod 10 latus degvielai." Pirms tam nebiju dzirdējis šo h cienītāju izteicienu. Alegorija, ka ja grib ar mocīti braukāties, jālej degviela. Es kādreiz esību zem h (un tas tiešām toreiz bija h nevis suns) un/vai hankas salīdzināju ar būšanu hotelī, tikai interjērajā metafiziskajā visur esošajā siltuma klubkrēslā, kas pat labā gadījumā par pieciem latiem pabaros tevi labi, ja ne vienīgajā diennakts ēdienreizē. Lai var kādu nakti pagulēt šai metafiziskajā viesnīcā, pat poļu maukas neprasu, tā pieklājīgi atsaku. jo dažreiz pagulēt tik skaisti pēc ielu partizānisma gaitām. Un tas viss tik tapēc? Tik tapēc, ka jūtu (sev divas sirdis, netici, paklausies. dzirdi?) kļūst kluss un es par pagānu srannu, tagad izsalkumā ēstu arī kebabu no indijas (pakistānas - pārsaucās pēc kkāda antihigiēnas skandāla, kopš nezināju, man likās, ka džekiem vnk kauns būt no tās vietas, kur brāļi ar māsām precās, tik ļoti daudz, ka Lielbritānijā, dēļ Pakistāņu imigrantu "tradīciju piekopšanas" (ģimenes mantrausība) rezultātā radušies kroplie bērni aprij gandrīz pusi visa NHS bērnu slimībām novirzītā budžeta, un tā ir Lielbritānija))

iesakiet lūdzu , kur(un kā) lai nelatvijā atver kautcik operējamu naudas kontu? Priekš revolut man mobis pa vecu. šķiet anāli uzticēties kkādai interneta entitātei, pat bez AI.
bez tā pietiek. jau gadudesmitēm te skatāmies un piedalāmies fišku sišanā, tikai ar fanķikiem, par kuru viltošanu draud sods. ja vēl kāda normāla tiesa būtu iespējama, tad par FIAT naudas viltošanu kāds sods? jāizkrāso ar flomāsteri? Tak ne zelta ne sudraba, pat ne eiropas viltus stabiluma un ne smakas nav zem eiro, tikai resno ruķšņu saeimas tualetēs uz palielākām naudasszīmēm atstātais tik ļoti raksturīgais; kokaīna pulverīša pārpalikumi smalkā baltā plānā kārtiņā uz vienas garās banknotes malas. Balti deputātu pretīgo cūku tauku putu, kokaīna atlikumu (no iepriekšējiem 36 šņaucieniem), saeimas putekļu un morgelonu un vēl kokaīna putu un piejaukumu Fuj! Bļadj! Noliec to mēslu malā! "A kas?" prasa Panda? Izsitu viņai banknoti no rokām, norādot, ka piecdesmitniece, kāds kokaīnvepris iemetis viņas cepurē, kad tā atraktīvi diedelē naudu garāmejošajiem (gan pārāk neuzmācoties) un Swimpis taisa trīs gaismu elektriskās ģitāras šovu. Visbiežāk sanāk, ka visiem ahujenna patīk, sanāk bars apkārt skatīties, Panda čakarējās, sāk smidzināzt, vēl vairāk, līt sāk un tārpus slapjus lietus gatavojas barot. Kombis, baterijas saiet sviestā, un cepure par matu 13 sekundes par vēlu, kad slapš zibenis ar skaļu parkšķi manu jau sen overdue ievilkušos priekšnesumu vējā iediedelē it kā diedelētu Vēnc. Tikai pāris slapji neveiksmības graši, kas var kļūt par glābējiem, pat ja tie ir tikai 0,49centi. Tad es prosta eju Lidlā lomkās (Lomžā) nopirkt vienu alu, bet ir jāatrod tas moments kurā saņemsies un dirsu pilnu spēku atskaidrosies, kamēr sekunde un piecas pistāciju pakas somā, kas tam radīta, atradās starp pleca somu un gičas somu, apstāties nedrīkst pat lai padomātu šo teikumu. Ir pagājušas vēl 2 sekundes un varu piecelties pilnā augumā un iztaisnoties, divreiz atslābināties, tikai nenokrist (tā arī ne reizi nav gadījies nokrist vācu veikalos, laikam viņi zin, ko dara, kripteļi, bļe), un pat nenospurinot tās vēsās rasas piles, kas starp spārniem, ir tik drēgns, kad jau (huj) tavi paša sviedri lēni planējot gar apsardzeļa nāsi (nesaprotu, kapēc to, ka es smaržoju pēc šokolādes pastojanna juta tikai draudzene Aleksandra, Kristaps, Nensija, Hensons un citi randomnieki, bet apsargam nekad nelikās savādi, ka bomārs tik ļoti nes pēc šokolādes, ka nomāc ne tikai savējo, bet arī savu biedru alkahola, benčiku, suņu smakas un pats galvenais - liftinga smaku. lai gan tas tā arī bija



(vācijā mēdz notikt) tad konstatētu, ka viltot eiro un citas fiat naudas nevar būt noziegums, tu nevienu neapkrāp (par matu vairāk kā oriģinālie printētāji, pašsaprotami, tomēr, pirms sāku piedalīties šajā elles ratā, pirmsskolas vecumā daudz risinājumus domāju, toreiz likās, ka daudzas idejas ierobežo tehniskās iespējas vai "jaunākie sasniegumi". viss jau ir sasniegts)

ducina darbadienās (un naktīs),(versija). vai arī tas brainwash saistīts ar vakardienas labdarības dienu, kas tiks atzīmēta ar sēru lentītēm. būs arī vaska muzejs (kādreiz bija kruta unikāla grupa, kas pārsaucās, par Tramvajs Nav Uzskatāms Par Vērā Ņemamu Pretinieku, nez kāpēc, kad mani notrieca tramvajs, pirmā doma, kad pamodos, īslaicīgi zaudējis atmiņu , bija šīs grupas nosaukums. nezināju, kur gāju, kapēc, cik pulkstens un arī kurā valstī atrodos, tas ir līdz brīdim, kad man viena no māsiņām (drīzāk vecmāsiņa) rupji teica ambulances mašīnā: "Vajag skatīties, kur ej.")

Pewdiepie: "Life is full of surprises, but most of them are not worth it." (i don't care what is it)

objektīvas realitātes filozofiski nav.
ir tikai dabas morālie kodeksi

Veselu mūžību esmu aizmirsis dalīties ar vienu no saviem mīļākajiem britu komiķiem, komiķu komandu, viņu veidoto seriālu, un pēc tā noskatīšanās ir par īsu, tapēc pastāv arī teātra izrādes (labas) - The Mighty Boosh.  seriāls (kas apraujas 3ajā sezonā) ir labākais,un atrodams kautkur online uzrakstot - "mighty boosh watch online" search enginā.

НАМ ПЫТАЮТСЯ ЗАКРЫТЬ РОТ

Williamam Burroughs’am taisnība par to, ka var izraxtīt dēmonu, izdot un atstāt grāmatā. Bet viņu garīgo pidaru pietiek, kad dēmons tiek padzīts, un templis ir sakārtots un labs, tad uzmanies, reto teica, ka tur vajag ielaist jēzu. Es toreiz nobijos, ka tik tamlīdzīgas biopunk born again nenotiek arī ar mani. Saņēmu vēstuli no Betas, šī raksta, ka grib ielaist jēzu sirdī un vienā dievkalpojumā (reunion – spāņu) esot uz brītiņu parunājusi mēlēs un, ka tas bija baigais kaifs. (tomēr neesmu saticis nevienu izārstētu narkomānu: un aprobežotais vairākums nesaprot, ka narkomānija nav slimība. Manā gadījumā painkilleri ir glābiņš no vēlmes sāpes izbeigt ātri un uzreiz. Pēc nedēļas aizstopēju uz Barselonu, Ripollet kur industriālā waste rajonā (reto ir pizģec žīdi) ir trīs mājas, katrā pa 20-40 paverdzinātiem un pazemotiem lētticīgiem cilvēkiem, es tai skaitā. Ēdināšanas zāle un māja speciāli māmiņām 200 metrus no kanāla, kura izmērs kā 80% daugavas, vien tik tālu cik acs var nošķirt ūdenim pa virus peld naftas eļļas, riepas, vairāki šroti un pizģec. Tas laikam točna nav kanāls, atvēršu google maps demons baigais bomārs, jo tieši tīrā dvēseļgara templī paķēris līdzi veselu baru citu garu, viņus var redzēt atkarībā no konfesijas. Vispār dvēseli tīrīt ir bīstami, jo esam pilnībā marginalizēti caur oficiālo vēstures naratīvu. Vispār vajag sapost galdu ar saindētu vīnu, tad man smadzenēs radīsies abscess ahujetj, paspēju nokļūt traumpunktā, man prasa: “Kas noticis? Ar galvu nav labi? Cienītais, nu runajiet lūdzu, un uzlieciet masku!”. Kas gariem un garaiņiem kopīgs? –tieši tā. Nepareizi. Vienāds svars. Bļin, tagad tās balsis paties nobeidzās un vairs nelidinās jo var viena vietā 4 vai pat 7 ieslidināties tajā dobumā- pēc kuras svētgrāmatas skaties. Islāma džinni ir mūsos visos salīduši. Smalkajā laukā, ši ir spoguļ attēla pasaule. Iņ un jaņ un spoguļattēls, kurš nav saredzams, jo lēcas acī visu pagriež otrādi. Bija tādi elpošanas vingrinājumi ar ko dolbījāmies klasē, kas skolnieku Miku Naļivaiko (kruts uzvārds) pārvērta par zombiju uz 10 sekundēm vismaz, es nobijos, ka viņam neaties, domāju, ne tikai es. Mikus izdodams skaļas brēcošas skaņas un velkot kāju kā vecs goblins, kurš tikko kritis kaujā Svētās Romas Impērijas kārtējā karā ar Osmaņu Impēriju vells zin cik gadu pirms alkahola un cigaretēm. Ja tev patīk, brauc uz jauno zemi, vai arī samaksā kādam konkistadoram, kurš 10 gadu laikā būs atpakaļ, ja nē, tad mekējiet bet pēc manis atnestajiem kondensatoriem, kas sākās ar uzlādēšanu kontaktdakšā 50 voltīgu kondensatoru mierīgi kontaktdakšā piedzīt ar elektrību, kas lika meitenēm spiegt. Turpinājās ar to, ka visi jauki bariņā sastājas rociņās sadevušies un caur visiem laidām strāvu. blje kautkādi sīko vampīrēnu folk rituāli, un meitenes ļoti entuziastiski varbūt pirmo varbūt pēdējo reizi mūžā daram kaut ko tādu tā. Beigās ar Rihardu izdomājām, ko tur māžoties, man maģītim saplīsa vads, noņēmu gumiju/plastmasu un dabūjām arā divus skaistus galus. Experiments nr 1.-davai kāds pieskaras tai huiņai, "Nē, Miķel, tu šoreiz pats vari mēģināt. Rinķītī ar visu klasi jau drošvien būtu forši, 220 būtu krutāk". Da neviens pat negrasījās tai huiņai skarties klāt un man divi pirksti jau bija nejūtīgi. (experiments nr2.) Skatos apkārt - klases stūrī netīrmelna lupata un zils spainis pilns ar melnu ūdeni. Davai! BAMS! Visā skolā izdziest elektrība un spainis sasprāgst divās daļās, izlejot ūdeni. visa pārējā klase rēc, es, smejos līdz asarām, līdz galvas aizmugurē milzīgs spiediens uz tiem diviem punktiem - laikam saites, kas tur sejas muskuļus.
Bet pat alkaholu un cigaretes principiāli baidījos mēģināt, labs visu izsakošs izteiciens ir- tu par marihuānu I nedomā, ļuļķēs smēķus man te. Bams! Kas piš sabiedrību ja visi redz, ka ir dirsā? Apzinās, ka ar kukuļiem karmu neizārstēs? Kā gan? Bet katrs savā darba vietā var uztaisīt džedaju ieroci pret apsargiem un bosu. Bet tad vēl prevalē, apkārt virmo uzskats, ka ja negrib, sit, grūž, bļauj, skrāpē ar milzīgiem nagiem, cilvēki nespēj pieņemt, ka man ir astma un nedrīktu valkāt tos tārpu mēslus. Kamon, jums nevienam vairs nekas nav iekšā?
Mums ir palikušas visu laiku gleznas ar bībeles pirmo grēku, un grēks nebija ābola saturā, grēks bija neticēt, bet gribēt zināt, Yeehaa. Yehovs beidzot radīja pirmos saprātīgos klonus, un experiments sākās.(šobrīd dzīvojam multiverse simulācijā. Mērķis – ar reinkarnācijas palīdzību šis te spoguļattēl kvantu dators ir pavisam maza kastīte, kas pāris minūšu laikā (mums tie ir simts kā minimums gadi) rada ideālu AI robotu, kas pieredzējis nezinot pats ar sevi lielu Visdrīzāk jau realitātes šovs, svādāk kapēc vispār insektiem miljoniem acu un vienmēr ir kāds izspiegojošs insekts. Tagad caur viņu acīm skatās dievi, drīz tā būs Ķīna,USA n Russia. Mūsdienu trends – apziņas sašaurināšana – ar leanu un sūdīgiem internet reperiem, caur spraužamajām austiņām, kas ne jau trakākais var sapist bungādiņas. Ja ļaudis neaizdomājas ne pa labi ne pa kreisi. Mums iepriekšējā civilizācija pa kājām mētājās. Diemžēl reps uz austiņām neatgriezeniski apēda smadzenes Igoram, ar kuru vienu no pirmajām reizēm kurīju zaļo. Un repa nāvinieku dragi – Leans, Xanax, Dexofāns (DXM), ketamīns, 3 litrīgie sidri un šaujamieroči. Tapēc mums dota bērnība/jaunība, lai mēs varētu kļūdīties un no kļūdām mācīties. Mums sadirsa, ka motīvs ar koku, n čūsku, n ābolu un pliku pāri ir mītisks, un simbolisko ziņojumu nepiemin. Baigi šaizīgi ir tas, ka ļaudis muļķīgi tic, kaut kam, ko tie atcerās no skolas, bet vairāk jau Tv un Radio klausīšanās izraisa “Filozofisko šizofrēniju”. Kad biju pie vecā narkologa zālīša un uz jautājumu, ko es visvairāk gribētu, es esot vienīgais visa viņa karjerā atbildējis – es gribētu lielu maisu ar H. Visi pārējie saka: “Kaut es nekad nebūtu sācis!”, bet domā (kaut izraxtītu tramadolu, kaut!) A visur, un nav pārliecinošu pierādījumu ka bībele būtu saraxtīta. Par veco derību un žīdismu patiesību šajā saulē varbūt arī neuzzināšu. Bet jaunā derība ir pārāk jauna. Katru reizi, kad tie, kas plena korporācijās, milzīgas naudas, ko maksātāji maksā, lai atstātu vismaz daļu savas netīrās pēc saulē sažuvušiem jūras aļģu suņu kuģiem. Un tikai viena lieta, kad apstāsies korupcija, apstāsies iznīcība un mākslīgi manufakturētā totālā atpalicība. Ja vajadzētu sevi ielikt pareizajā vēstures posmā (neliela kalendāra reforma), uztaisot domu experimentu, iedomāsimies, ka tie ne tuvu nav nekādi pekstiņi un visos karos vienmēr uzvarējuši mūsu aizstāvji, labie. Tad mēs esam in the Dark ages. Arī par šo laikaposmu nepaliks vēsturiska liecība,kas attēlotu notikumus godīgi. Ņihuja - tikai uzvarētāju farss.
Mordora ir cēlusies atkal un atkal. Iespējams šitais pribors, kurā dzīvojam ir bojāts. Jo zinot par singularitāti – AI Skynet scenario. Atradu daudzus skynetus, 4 high speed internet provideri, kurjeri un 1 lapa par terminatoru no 7. Tālāk neskatīšos

maskās ir morgellona tārpi

Lai aizpeld tārpi. Labprāt satiktu citus muzikantus (t.sk.dj,beatboxerus reperus un skaņas huligānus (čaļi spēlē noizu, jo nav atskārtuši, ka ir spējīgi uz daudz ko vairāk.), jo esmu atvērts kā atvērta rēta sadarbībai. Mans sapnis būtu komponēt mūziku filmām un datorspēlēm - labām, jo tikai ar pilnu atdevi ir vērts. Īstenība parādīs neglīto seju, pat tad padzersim čaju un padžemosim, un arī to daudz interesantāk darīt kopā. Vienatnē nav izaugsmes, nav no kā mācīties un ko mācīt. Jūs jau sen nojaušat, ka puišu grupas ir kā ģimene, augstākā līmeņa garīgais homosexuālisms būtu, ja mēs vēl visi pistos viens ar otru. (kad bundziniece bija meitene, viņai čaļi mainījās, un kā es tā iepriekšējais esam kopā grupā. Tad Zeltenei nomainījās čalis un, kamēr viņa spēlēja bungas msk. Viņš man līgaviņu nocēla plus vēl izskatījās neglīts/netīrs tapēc iesaucām viņu par Švali. Švalis palika Zeltenes boijfrends līdz viņa aizgāja no msk, nezinu vai pēctam kur spēlēja. Izteica interesi par bungošanu msk 4 gadus vēlāk, kad bundzenieks pameta grupu, jo sieva atrada pie viņa karoti, adatu - lietotas. Bungu vīrs paklausīja sievu (lai nepamet, jo kā vienā smeldzīgi skaistā dziesmā jau atvainojās laicīgi, viņš ir tas, kas pamet meičas vienas, klusi sirdis salauž daudzas, pat neiedomājos cik, Šubrovskis ar harēmu, ko jāiztur ir, bet var nirt iekšā grūpiju skūpstos, glāstos un daudz nopietnākos stāstos. Pēc sievas pamešanas, puisis, kas pārtrauca spēlēt msk, un visi pārējie skaisti sadevās rokās 2014ajā un maza brīnuma pietrūka, lai mēs paliktu kopā. Pēdējoreiz, kad mēģinājām mēģināt šo brīnumu sauca sintezatoru pavēlnieks,solīdams mēnešiem tomēr sastresojās un neieradās. Es paciestu vēlvienu mēģinājumu mēģināt (daudzus, man taču pohuj vai es dzīvošu vai miršu, kad runa iet par ierakstiem vai koncertiem un priecājos, ka toreiz šajā bijām grupveidīgi domājoši, ja manā grupā nespēlētu džankiji, nebūtu tāda mūzika ierakstīta, varbūt labāka, bet, šaubos. Savukārt ja es būtu lietojis H , kad to darīja sintezatorists, bundzenieks, šoferis un talismans, tad drošvien nebūtu ierakstīts nekas. Tā spriedām ar basistu. Tad atcerējos ieminējos, ka visvairāk muzona ierakstīju (ar msk un solo) tieši medusmēneša gados. Un esmu gatavs rakstīt jebkurā brīdī, vien uz analoga materiāla - lentēm, kasetēm. ja kāds var piedāvāt kaut vai kasešu diktafonu būšu ļoti pateicīgs un arī atlīdzīgs. Un kā tu sagaidi apokalipsi?