Riebīgais mušmirmušmis

papīpē vēl


21. Septembris 2011

atradums @ 17:02

 

Comments

 
From:[info]kamatrilleris
Date: 21. Septembris 2011 - 23:45
(Link)
Nezinu, kas notiek viņpus monitoram.
From:[info]kara_c
Date: 22. Septembris 2011 - 11:02
(Link)
hei, skat, es gribēju tev atkomentēt, bet mans sanāca pārāk garš, tāpēc neatlika nekas cits, kā ielikt to kā atsevišķu ierakstu:

http://klab.lv/users/kara_c/103705.html?mode=reply

nesatraucies, tas tevi nogalinās tikai tad, ja tu gribēsi mirt. (is that too morbid? lets try this - nesūrsti vecā, bet nē, es šķiet tikko zaudēju cerību, ka tu vispār tagad iesi uz to linku, jo tikai kolāte tevi var tā uzrunāt. tomēr es ceru, ka tava ziņkāre uzvarēs, jo tu taču neesi tikai pinkšķošs un puņķains skuķis, tu taču izej arī arā kaut ko atklāt, kā vārdā explore vai tur es nezinu tipa tādā tīri zinātniskā veidā, pieklusinot emocijas un raugoties realitātei acīs, saskatot runātāja šaubas, jūtas, maldus un draudus, nu tā, ka skatās acīs, bišķiņ mirksķināt gribas, bet tomēr nē, jo ilgi jau tas nevilksies, tajā milisekundē tu paņem esenci, aiznes uz savu rakstāmgaldu vivisektē un laid savu paklājiņu pār mākoņu jūrām, pār beta viļņiem, alfa centauriem, alfa meiliem ulvjiem un surogātpastu meistariem. ai, nu tak ej un izlasi, man jau tās ievadrunas apnika rakstīt, tiešām ievilcie vilcieniņš. wāh. nē nu bet pozitjivņiks, ja nu beigās tu tomēr nonāc pie šaubīga vai pat negatīva slēdziena (mēģinājums ietekmēt beforehand tavus uzskatus un slēdzienus (nē, pag, vārdu slēdziens es jau tikko lietoju - redzi, par ko es runāju, es vairs nevaru šobrīd runāt, jo tas ievilksies forever, tas ir kā (es tagad lietošu vārdu, kas tev uzdzīs zosādu) akts, kas nebeidzas, lai gan sen jau vajadzēja (vari iedomāties kaut ko briesmigāku? :D bet vispār es saku iebraukt iespējā, ka arī šis sūds pārsiegs 4300 zīmes, tāpēc hlop mute ciet, širmis uz acīm un marši pačurāt, jo tik daudz zīmes nav joka lieta. starp citu, tu varbūt arī gribi pačurāt, pirms ņemties lasīt visu palagu. jūtos tik lepns, ka pa ilgiem laikiem esmu sacerējis kaut ko tik garu un ar cauri ejošo domu. gandrīz kā pēc ziemas miega pamodies impotents, pamostas un skatās, ka ir nevis dzinu laiks pavasaris, bet uz miegu iešanas laiks rudens, vot štrunts.

Riebīgais mušmirmušmis

papīpē vēl