:
Nez kāpēc tieši tajos vakaros, kad jādodas ārā no mājas, pēkšņi sāk šķist, ka šeit ir sasodīti labi un mīļuprāt nafig nekur nedotos... Un, kas ir vēl dīvaināk, šī sajūta nekad nepiemeklē tulkošanas maratonu laikā, kad no mājas nav vajadzības līst ārā nedēļu. Cūcība, ne? :]
