Svešinieka piezīmes

Jaunākais

16.1.17 22:50 - #nepiš #gribāspīpēt

Es parasti saprotu, kur ir cepiena atspere. Es saprotu, kāpēc cilvēki, domā, ka lūšu mammas šaut ir, vai tieši otrādi -  nav labi. Es saprotu, kāpēc cepas par mēru, kurš vienā brīdī xanax un degvīna pavadībā dodas uz slimnīcu, bet nākamājā tiek atkārtoti ievēlēts. Es saprotu, kā var cepties par veselības ministru, kurš apiet rindu vai iekausta savu sievu. Es pārsvarā saprotu kas ir tas, kas kurina ugunskuriņu zem cepeša, vai man tā vismaz gribētos domāt. Vissliktāk man iet ar kapiem. Cepšanās par lielo kapu "apgānīšana", paplašinot senču ielu un tur vizinoties čimbulī man bija grūti saprotama. Grūti saprotama ir ar ņemšanās ar Vairas kapu, turklāt no abām pusēm - nedz man šķiet no Vairas puses cienīgi rūpēties par īpašu atdusas vietu savām mirstīgajām atliekām, nedz ļaužu nievas par to, ka nu gan maita - lien bez rindas uz labajiem, dārgajiem exclusive kapiem.  
 Nesaistīti - nesmēķēju 12 dienas. Nav ne vainas, bet gribās, protams, uzpīpēt. Pat grūti identificēt kādu konkrētu brīdi, kad gribās visvairāk. Šķiet, ka īsi pēc rīta cēliena atbraucot uz darbu, ieslēdzot datoru, pagatavajot pirmo darba kafiju ieniezās mēle, tīkojot pēc kodīgā tabakas dūma. Tāpat vakarā laiskojoties vai strādājot pietrūkst saldā tabakas dinduļa. Kopumā dzīve bez cigaretes šķiet mazāk dziļdomīga. Tu neizej ārā ar kafiju un nepastāvi tās dažas minūtes pie mājas sliekšņa vai darba trepītēm, domīgi neveries tālē un zinoši nepiemiedz acis, kurās kož smaržīgais dūms. Ievērojami mazāk ir tādu brīžu, kad tu neko nedari (ja neskaita smēķē) un nododies apcerei, kaut vai tīri aiz neko darīt, un tas, šķiet, pietrūkst visvairāk. Vairāk par pašu vēlmi pīpēt tracina šizofrēniskā vēlmju disonanse - starp "gribās pīpēt" un "gribās nepīpēt".
Pašas cigaretes ir viltīgs sūds. Smēķēšanas atkarība ir reizē ļoti īsta (ar īstu aizkaitinābību, trauksmi, tieksmi un neadekvātumu) no vienas, un pilnīgi gaistoša no otras puses. Par spīti tam, ka gribās pīpēt - var aizmirst, ka gribās pīpēt un pie pareizā maindseta visa gribēšana pazūd pat nesākusies. Man šķiet, ka "Easyway" strādā tieši šīs smēķēšanas atkarības duālās dabas dēļ (pats neesmu easyway metējs, bet zinu, ka citiem ļoti palīdz), ka ex-smēķētājs pareizi domājot par smēķēšanu var beigt smēķēt. Man šķiet, ka uz citām atkarībām, vismaz vielu atkarībām, tas tik labi nestrādātu. Cigaretes ir kā burvju mākslinieka lakatiņi - velc vienu un līdzi velc jau nākamo, tiklīdz tu beiz vilkt vienu - arī nākamais vairs nenāk.

 Vai ir kādi ieguvumi: 
1)Finansiāli, protams, ka ir. Droši vien ne 100% no cigarešu cenas, jo daļa aiziet kādos našķīšos, kurus citādi nebūtu nopircis, bet nu es lēst, ka 60% droši. Kopumā ir forši neiztērēt 3e, lai ieliktu mutē kaut ko, kas tevi lēnām sadirš, pat tad ja tu iztērē uz pusi mazāk, lai ieliktu mutē ko saldu, kas tevi, iespējams, sadirš mazliet mazāk.
2)Lepnums par sevi. Ne tik liels, kā iepriekšējā mēģinājumā, jo tagad zinu, cik viegli ir atkal sākt pīpēt, bet tāpat.
3)Nesmird elpa no rītiem. Vismaz ne pēc cigaretēm.
4)Gribētos domāt, ka ir uzlabojies seksuālais sniegums, bet domāju, ka to sasaistīt ar (ne)smēķēšanu varētu būt wishful thinking.

14.1.17 22:35


-Labdien, iesveriet man, lūdzu, mazliet cukura.

11.1.17 21:56 - Es vēlos dziļdomīgi smēķēt

11.1.17 14:09 - praktiskais rasisms

Tikko uzzināju, ka pēc Pērl Hārboras vairāk kā simts tūkstošu japāņu tika uzturēti koncentrācijas nometnēs.
https://en.wikipedia.org/wiki/Internment_of_Japanese_Americans

10.1.17 12:44 - Holistic teacher

Šis vīrs - day9, kura kanāls agrāk man palīdzēja mācīties spēlēt starkraftu. Izrādās, ka viņam ir arī ko teikt par attiecību lietām, kas ir ne mazāk frustrējošas, kā starcraft multiplayer. :D Viņš gan ļoti orientējās uz deitingu, bet daži attiecību padomi nav zemē metami.

You expect the agony to be much worse and it never really is. Šo vajadzētu atcerēties tik daudzās dzīves sfērās.

9.1.17 03:12 - Nostalgia... takes me to a place, I would love to visit again...

Damn, kapājot darbus darbiņus uzliku fōnā GTA2 rāčiņu, kas bija sasodīti labs lēmums. Toreiz bērnībā es pat nenojautu cik daudz darba ielikts, lai mazā netīrā spēlītē skanētu piedauzīgs, brīžiem smieklīgs un interesants radio Ar reklāmām, intervijām, mūziku un citām radio aktivitātēm.
https://www.youtube.com/watch?v=vCXpf8Dy6_I

6.1.17 16:28 - Mana identitāte

Šodien ieraudzīju ziņu, ka Baltijas valstu vēstnieki lūdz nedēvēt Baltijas valstis par bijušajām Padomju savienības republikām, jo tas neesot korekti - Baltijas valstis bija okupētas, tāpēc nebija nekādas PSRS republikas. Tas, protams, nav ļoti svarīgi, bet man derdzas šī bēgšana no sevis, it īpaši valstiskā līmenī. Man šķiet, ka exPSRS identitāte ir izteikti vērtīga, gan šaurākā, gan plašākā mērogā. 

 

Šaurākā - cilvēkam nonākot bijušajā PSRS telpā viss ir mazliet pazīstams - blokmājas, dakšiņas, graņonkas, tantes ar melni spīdīgiem BOSS tirgus maisiņiem un štovētu kāpostu/urīna smarža poģītī - tas viss joprojām ir ieausts post-padomju sabiedrības audeklā daudz vairāk, kā mums gribētos atzīt. Manuprāt, ar Lietuvu vai Igauniju (un arī ar Krieviju) tas vieno vismaz tikpat ļoti, kā ES un ģeogrāfiskais tuvums un izskaidro daudzu sociālpolitiskus fenomenus. Man šī kopības sajūta ir svarīga. Lai arī pats neesmu dzīvojis PSRS vai saskatītu tiem laikiem kādas priekšrocības - brīžos, kad cilvēki vairās Padomju mantojuma, man ir sajūta, ka viņi ko slēpj un izliekas labāki, kā ir. Ja godīgi, man šķiet, ka viņiem ir bail no tās savas personības daļas, kas pamana skaistumu pionieru kaklautos, grīdas lupatas smaržā, tējā no graņonkas un alumīnija katlā ar uzrakstu "Ēdiena atliekas". Es negribu noliegt neko no tā. 

Plašākā tvērumā - katra sarkanā zvaigzne, sirpis un āmurs, pamestais kultūras nams, piemineklis sarkanajiem strēlniekiem un kolhozu garāžu caurās logu rūtīs atgādina par to, cik pasaule ir mainīga un cik īsā laikā sabiedriskais diskurss ar visām tā vērtībām un uzskatiem var pavērsties citā virzienā un māca padomāt vai lietas, kuras pašlaik uztveram par svarīgām vienā brīdī nevar spēji mainīties. Vai nevar izrādīties tā, ka līdzās drūpošajām silikāta ķieģeļu kūtīm nedrups arī Eiropas Savienības informācijas birojs un jaunie rindu māju projekti, Pagātnes pieredze, kā aicinājums paļauties uz sevi nevis valsti, kas kā zināms neko labu nesola, vai labākajā gadījumā ir gauži nespējīga. Atgādinājums, ka lielu varu interešu krustpunktā mazais cilvēks tiks samalts starp vēstures zobratiem un diezgan droši izvliks īsāko no špickām. Atgādinājums, par to cik nedaudz ziemu un vasaru ir starp mums pašlaik un mūsu vectēvu pīšļiem Vidzemes augstienē.

 

4.1.17 00:15 - Jauns gads.

Man šķiet, ka pirmo reizi dzīvē ir sajūta, ka ir jauns gads. Nu tā, ka ar pirmo janvāri, kaut nedaudz, bet kaut kas ir mainījies, atstāts aiz muguras. 2016.gan bija labs gads, vismaz aplūkojot visādus KPI (naudiņas, iegūto kājstarpes daudzumu, kultūras pasākumu apmeklējumus un summāro laiku, kas pavadīts ārpus biroja aizgalda). Tiesa gan kaut kas pietrūka, kāda bezatbildīga ekšana vai tieši otrādi kāds vērā ņemams breaktrough karjerā, vai citviet. Bet, man ir sajūta, ka šis gads būs labāks.

Neliegšos, mazliet banāli, bet esmu nolēmis līdz ar jauno gadu nepīpēt. Šis būs atmešanas trešais mēģinājums - patīk pīpēt. Patīk arī nepīpēt, bet pīpēt vismaz pagaidām patīk vairāk, vai vismaz tas ir tik daudz vieglāk, ka varētu teikt, ka patīk vairāk.

Jaunā gada cerības, vai vismaz daļa no tām (apņemšanās ir pārāk skaļi, un liek justies kā pēdīgam pizģukam, tad ja neizdodas, lai gan protams tie visi ir vien valodas triki, dūmaka un migla acīs).
-nepīpēt
-noskriet vismaz vienu stirnubuku (to kas ir drusciņ pāri 20km) un pusmaratoniņu (skaitās arī privāti, bez lentēm un medaļām, bildes soctīklos un citas sociālā krāna masēšanas, (bet zem 2h vienalga jābūt))
-nomainīt darbu (ne tikai nomainīšanas pēc, protams)
-uzpist siltumnīcu ar tomātiem un garšaugiem kā īsts ekofagots
-uzmetināt jēgpilnu un daudzmaz glītu apgaismes ķermeni (palika neizpildīts no pagājušā gada)
-aizvest tēvu uz kalniem (vislabāk uz gruziju)
-nestrādāt vēlās vakara stundās, kaut vai tad, kad no tā iespējams izvairīties ar pavisam nelielu laika plānošanas efortu
-nedroņīt kā tāds kaismīgs pusaudzis (ja droņīt, tad ātri - ar mērķi izšaut tvaiku, nevis tīksmināties par dažādām masturbācijas niansēm)
-vienu mēnesi (pēc izvēles) nedzert

Tā visa tāda ļurināšana - jebkura labas plānošanas prakse, paredz kaut kādu novērtēšanu starpposmos un KPI, pēc kuriem jau februārī var pateikt, ka zini vecīt, visas tavas apņemšanās ir vairāk tukšu salmu kulšana un samazgu skalināšana netīrā grāpī. Bet tas nenozīmē, ka arī no ļurināšanas nav jēgas - pērn, šādi pļurinot, kādi 45% no izteiktajām iecerēm tika piepildītas, kas forši, tiesa gan, protams, ne tās ambiciozākās no iecerēm.

Nesaistīti zēna prieki. No ķīniešu lielveikala aliexpress pagādāju sev mehānisko klaviatūru. Ir ļoti tīkami (click, click, click.... tap.. tap.. tap..) un iesaku visiem, kas pavada ievērojamu laiku pie datora un spēj novērtēt ko cietu un neļurīgu savās rokās (parastā tastatūra tagadiņās liekas domāta priekš nabagiem). 45 dolāri totāli ir tā vērti (nu īstenībā nav ja skatās tā filozofiski, bet ja piever acis uz to, ka pa 40 dolāriem, ļoti iespējams tu vari izglābt kādam dzīvību vai ievērojami uzlabot dzīves kvalitāti, tad ir vērts).

23.12.16 18:05

Latvieša pārmijnieka problēma.

Vilciens brauc pa sliežu ceļu, uz kura guļ septiņu kaķēnu lūšu mamma un Juris Savickis. Ja pārmijnieks neko nedarīs vilciens sabrauks lūšu mammu un kaķēni paliks bez mātes, bet Juris Savickis paliks sveiks, vesesls un gauži bagāts.


Taču pārmijniekam ir iespēja ar sviru pārvirzīt vilcienu uz blakus ceļa, uz kura guļ lācene Made un Leonīds Loginovs.

Izvēle Jūsu ziņā, spēlētāj!

19.12.16 01:20

Šis ir tas, kā es ļoti bieži jūtos, skatoties ziņas, īpaši lūstošās ziņas, īpaši no ASV vai Krievijas par kādu abām pusēm aktuālu jautājumu. Pēdējais, protams, Aleppo.

http://hugelol.com/lol/423063

18.12.16 15:44

Diktafonā ieraksīta pildspalvas skrapstoņa ir tik ļoti, ļoti tīkama.

14.12.16 12:51 - karš

Ir kāds +/- jēgpilns avots, kas pastāsta par to, kas notiek Sīrijā? Nevis tikai vertikāli selfijvideo?

kuri ir "labie" un kāpēc?

Disclaimer: Es neesmu meklējis ļoti cītīgi, bet ļoti priecātos par kādu linku vai norādi.

13.12.16 16:52 - mavkas

Satori šodien nopublicēts raksts par prostitūciju, kas pasaka to, ko parasti nepasaka līdz galam. Tas varbūt nav lepns darbs, bet tas ir darbs, kura veicēji sabiedriskās morāles dēļ nereti ir nostādīti ievērojami sliktākā stāvoklī, kā citu darba strādātāji. Bet darbs ir pieprasīts un dažkārt ļoti vērtīgs un liela daļa no nelaimēm ir saistīta ar mēģinājumiem šo darbu izskaust.

Ko es vēl būtu piebildis autores vietā:
- Valstij ir tiesības balstīt savu politiku vērtībās, bet no tā būtu ieteicams atturēties un darīt to tikai, kamēr vērtības ir sakārtotas daudz maz jēgpilnā veidā. Vērtību sistēma, kur korekti cilvēku priekšstati par dzimumaktu apmaiņu pret naudu ir vērtīgāki par pašu cilvēku drošību un elementāriem taisnīguma principiem ir muļķīgi un, visticamāk, neatbilst tam vērtību kompasam, kas ir sabiedrībā, ja tos vētītu tuvāk.
- Tabū kas apvij prostitūciju un seksu kopumā laikā, kad seksu netiešā, bet hipertrofētā veidā pārdod visi ir šizofrēnisks.
- Es būtu vairāk uzsvēris (nevis tikai pieminējis) to, ka liela daļa darbu ir sūdīgi - nevis tāpēc ka grūti vai slikti apmaksāti, bet tāpēc, ka pieprasa morālu kompromisu. Tas ir tirgus ekonomikas neglābjams blakusefekts - ir cilvēki, kas pārdod nevajadzīgas lietas, pakalpojumus un kredītus cilvēkiem, kas to nevar atļauties, ir cilvēki, kas nodarbina cilvēkus izmantojot viņu nabadzību, ir cilvēki, kas darba pienākumu ietvaros ir spiesti krāpt pasūtītāju, izpildītāju vai citādi atkāpties no saprāta un taisnīguma likumiem. Prostitūcija var būt daudz morāli vērtīgāks darbs, kā dormeo produktu tirdzniecība veciem cilvēkiem. Un nauda nav tas pēc kā var vērtēt profesiju - pārdot sms creditu, pasūkāt grīziņkalnā vai krāmēt ķilkas bundžiņās var pa 10 vai 5000 eiro, tas nemainīs to cik darbs būs vērtīgs, tikai morālo kompromisu veikt būs vieglāk/grūtāk

13.12.16 13:16 - Vagonu parks, Nākamā pietura Las Vegasa

Ziniet, kas ir gembling svītspot - kad iespējamība uzvarēt/zaudēt spēlē ir perfektā līdzsvarā ar iespējamo ieguvumu. Tad nu lūk - Rīgas Satiksme ar savu etalona cenu, kontroles biežumu un iespējamo sodu ir panākusi teju ideālu līdzsvara stāvokli. Reizē spēlēt gribās, jo 1,15 ir ļoti dāsna un gandrīz garantēta atlīdzība, bet reizē ir bail - un sirds pukst straujāk apstājoties pie katras pieturas un reizē saproti, ka lai atspēlētu vienu zaudējumu 20 - 30e apmērā ir jāuzvar nedaudz vairāk kā 30 reižu. Pilnai spēlmaņa pieredzei tiek pievienoti tādi wild card kā kontrole starp pieturām, koblenz apsargs ar steku, pašvaldības policija, cilvēks, kas iespiež tev iekāpjot iespiež rokā etalonu, vadītāja, kas brīdina par kontroli un citi stratēģiskas veiksmes spēles elementi.

12.12.16 14:23 - LVHH našķi

Šodien mašīnā dzirdēju Skuteļa un Tvērumu dziesmu Šķēres.

Īsts ritms, īsta dzeja un tik viegls ritmisks plūdums un teicams teksts. Gaumīgi minimālistisks klips bōnusā. 
Sasodīti labi, tā kā Gustavo "Beidzot" albums labi.


Also RIP naudiņas - nenopirkt biļeti uz fū faiteriem būtu pārāk liels grēks.

1.12.16 10:18 - #Веганство

Pēc 30 vegānu dienām:

плус:

+vegānisms ir daudz vieglāks kā man sākotnēji šķita. Kā rūdītam visēdājam, man likās, ka visu dienu to vien gribēsies kā buljona pīrādziņus, steikus un siera kruasānus, kamēr nāksies gariem zobiem žļembāt zaļu bezgaršīgu masu ar bietēm - bet nē. Mēneša laikā vien pāris reizes iedomājos, ka lašmaizītes vai burgers būtu jauks pieskāriens vegānajai ikdienai, bet kopumā mans dzīvesveids ir mainījies pavisam nedaudz.

+vegānu virtuve ir cool. Nekā netrūkst  - ne vien lai paēstu, bet arī lai gardi pierītos kā cūka. Vien varbūt pavisam nedaudz grūtāk kā ar konvencionāliem binge ēdieniem, bet noteikti ir viegli sasniedzams mērķis. īpašs šautouts tofu.

+vegānu pārtika ir viegla. Pat kārtīgi uzdzīvojot un apēdot daudz, daudz ēdiena, pēc brīža atkal ir viegli un var skriet, diet vai ēst vēl.

+vegānu pārtika ir lēta. īpaši ja iztiek bez tofu.

+zaudēti 3kg (no 83) neskaitot kalorijas, ēdot daudz maz saprātīgi darba dienās un daudz maz neprātīgi brīvdienās. Nekad apzinīgajā mūža vecumā neesmu svēris tik maz.

+ēdnīca "Terapija" ir jauka vieta, kur ieturēt maltīti un iedzert kādu alu - bez vegānām nepieciešamībām nebūtu to atklājis.

+par maltīti darba laikā pie kompja daudz biežāk kļūst augļi (āboli, mandarīni, kurma, bumbieri) un melnā šokolāde, nevis piena šokolāde un bulciņas.


минус:

-jūties kā lohs prasot, lai kkur neliek krējuma mērcīti vai citas nevegānas lietas sabiedriskās ēdināšanas iestādēs. Jūties kā tās klīrīgās kuces ar cietajiem sejas vaibstiem ar suni azotē, kurām nekas nav labi un kuras allažiņ pieprasa īpašu attieksmi. Tāpat, kad esi ciemos jūties kā lohs, kas neciena namatēva centienus.

-piršana. novembra mēnesī esmu izpirdis tikpat vai vairāk kā pārējā gadā.

-nevar ātri paņemt kko apēst. topmaize, bulciņas, hotdogi - tas viss iet secen un citkārt, kad nav citu iespēju nākas palikt bešā.

-vegānu pārtika ir viegla. grūti piesisties tā, lai pēc neilga laika atkal nedomātu par ēšanu.

-jūties slightly nedaudz vainīgāks par dzīvnieku produktiem, kurus izmanto vai plāno izmanto. Ne gana, lai nopietni apsvērtu to neizmantošanu (it īpaši ādas lietiņas), bet gana, lai justos mazliet sliktāk par to.

-piektdienas hesburger apmeklējums. (šo noteikti varēja aizstāt ar ko citu), bet man pietrūka piektdienas došanās pēc burgera tortiljas. ne pašas tortiljas, bet procesa - laiska piektdienas pēcpusdiena, kad darbi jau daudzmaz pabeigti, žurnāls vai planšete somā un hesburger lētu, bet intensīvu baudu sološā vide, kur starp līdzīgiem biroja planktona cilvēkiem ieturēt ātru, gardu un neveselīgu maltīti.

nesaistīti:

-man šķiet, ka rietumu cilvēka ēdienkarte ir nepamatoti centrēta uz gaļu - tā būtībā paredz, ka pilsonis katrā savā maltītē apēd mazliet gaļas, vai vismaz dzīvnieku izcelsmes produktu, kas šķiet lieki. Man šķiet, ka gaļai un dzīvnieku izcelsmes produktiem var būt nozīmīga vieta ikviena cilvēka ēdienkartē, bet ne jau 3x dienā. Un ja nebūtu jābliež gaļa all day everyday #BlazeTheMeatYall, tad kazi varbūt varētu arī domāt par kādas bioloģiskas gaļas ražošanas iespējām.

-interesējoties par vegānismu saproti, cik lielā mērā dzīvnieki ir fucked un dzīvnieku produktu augsto morālo cenu. Ja pašam būtu jāiedur duncis govij kaklā, lai tiktu pie kotletes, kas iespiesta starp divām baltmaizes rikām, noteikti izvēlētos grauzt rāceni. domāju, ka lielākā daļa lepno gaļēdāju, kas smīkņājot par vegāniem, ļauj taukiem no cepeša notecēt gar krāsotu lūpu kaktiņiem, rīkotos līdzīgi.

-gardas vegānu maltītes balstās uz trim vaļiem - maizi, tofu un pākšaugiem un to kombinācijām.

-nevar izlemt, kas varētu būt tas ko gribās, tagad, kad atkal drīkst visu.



30.11.16 13:53 - Lielais pusbrālis

Man šķiet nepareizi, ka kaimiņiene pa logu var ieraudzīt, ka tev ir siltumnīca istabā un izsaukt policiju, kas tiešām atbrauc un pārbauda, vai tik tev siltumnīcā neaug aizliegtais stāds. Ne vien policijas resurss šķiet labāka pielietojuma vērts, bet arī tas princips ka valsts bāž degunu cilvēku virtuvē, balstoties vien uz kaimiņienes sūdzībām - būtu vēl kāds unspeakable crime, kur nozieguma apturēšana atsvērtu daudzus tiesību pārkāpumus.  Manuprāt, ja valsts pretendē uz fair trade demokrātijas birciņu, tad nākas atturēties no piespiedu radio uzstādīšanas katrā dzīvoklī un sava miklā purniņa pilsoņu virtuvē. Nerunājot par to, ka netrūkst ļaužu, kas uzskata par pienākumu ziņot par pamanītu siltumnīcu, smēķētājiem uz balkona, seksu kojās un citām priecīgām, bet legāli izaicinātām aktivitātēm.
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/237654/meklejot-marihuanas-siltumnicu-bolderajas-dzivokli-policija-uzduras-kam-negaiditam-foto

22.11.16 11:32 - #WorkingMansBlues II

Darba dienas ir kā zombiju sakostas. Inficētas. Neglābjamas. Zudušas. 

Dienas, kas solīja tik daudz ko - izgulēšanos, lēnas brokastis, vēlu rīta kafiju, slinku pillowtalku rāmā piemigušā balsī. Dienas, kurās varēja būt skaistas krāsas, analogas izklaides, skaidrs prāts un dzidrs skats, maigi pieskārieni, liegas smaržas un laipni skatieni. Šie solījumi vairs nav pat plika graša vērti – asas precīzas kustības, tramīgi pārmetoši skatieni un neskaidra apziņa, aukstas sarunas un mirdzoši ekrāni kā logi uz auksto korporatīvo pasauli, kuros tikko redzams savs atspulgs vai drīzāk nojaušams, ka tur tam vajadzētu būt. 

Negaidi neko no tām. Tā nav viņu vaina, bet šīm dienām vairs nav nekā priekš Tevis. Vēl brīdis un tās ķersies pie rīkles. Tāpēc sakod zobus, pieseivo failus, nosūti epastu, norij remdeni rūgtās kafijas malku, aizžmiedz acis un nospied mēlīti - uz brīdi pulvera smakai vēl gaistot sajutīsi, ka tā bija vienīgā pareizā izvēle. Jāzaudē kaujā, lai uzvarētu karā.

22.11.16 09:53

Гаспадин Трампс ir nācis klajā ar publisku plānu - neizklausās nemaz tik slikti. Par daudz ko nezinu, cik tas reāli, bet neticu, ka US var būt strādājošs 5 gadu aizliegums lobēt pēc strādāšanas valsts administrācijā - man šķiet, ka tas ir tāds Amerikas ceļš daudz ko panākt ar lobēšanu vai taik līdzīgām darbībām.

12.11.16 21:22

disko drudzis matīsa ielas pritõnā
Powered by Sviesta Ciba