stranger to you

Ja Tev tik vien vajag, es varu Tev uzdāvināt stikla bumbu. Patiesībā Tu to pati vari sameklēt. Pastaigā gar jūras krastu pēc vētras. Zvejas tīkliem kā pludiņus reizēm izmanto stikla bumbas. Tā kā nekas nav mūžīgs, tad tās reizēm izlemj doties citās rokās.
Bet ko Tu ar to darītu? Ja ikdienā nebūtu nekā acis priecējoša, Tu vai nu tīši netīši, vai vienkārši neveiksmīgi reiz to nomestu zemē.

Patiešām – puisim ne vienmēr forši būt cilvēkam. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, jūrmalā, uz kuru es varu aiztikt, ir tikai plastmasas pludiņi un daudz mazu, pliku bērneļu.

Tu man bumbu, es Tev cepumu. ;)

Hah. Tas jau izklausās pēc tā, ko es šodien teicu: netieku galā ar cilvēkiem un vīriešiem. ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Te nu bija Sveshinieka godavārds.
Es taču zinu, ko Tu teici un domāji. Es taču zinu. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas vienalga vēl ir mans godavārds. Bet padomā, tā ir standarta situācija (dzimšansdiena, sieviešdiena utt.), kad viens cilvēks sēž un citi viņu apdāvina. Nebūtu jauka tāda divpusēja apdāvināšana??

Es zinu, ka Tu zini. ;)

(Reply to this) (Parent)