Ja Tev tik vien vajag, es varu Tev uzdāvināt stikla bumbu. Patiesībā Tu to pati vari sameklēt. Pastaigā gar jūras krastu pēc vētras. Zvejas tīkliem kā pludiņus reizēm izmanto stikla bumbas. Tā kā nekas nav mūžīgs, tad tās reizēm izlemj doties citās rokās.
Bet ko Tu ar to darītu? Ja ikdienā nebūtu nekā acis priecējoša, Tu vai nu tīši netīši, vai vienkārši neveiksmīgi reiz to nomestu zemē.
Patiešām – puisim ne vienmēr forši būt cilvēkam. :)