alpu dakteris
atklāšu, kas jums kaiš
9.10.31 15:18
pirms dazam nedelam saku pardomat iespeju, ka varbut tiesham vienigajam kartigajam kriterijam iespejama ligavainja izveele vajadzeetu buut "nav urods dzintra gados". sodien urods dzintra gados, kas mani shadas pardomas saka raisit, prasija, vai negribu, lai vins man atved savu laptopu, lai varu dzivot ka cilveks. saciju, ka, paldies, nevajag, jo man majas jau ir. shie bija loti traki meli, jo man nav ne maaju, ne laptopa.
cik loti sapriecajos par to, ka dzivoshu uz plosta, tikpat loti sabedajos par to, ka saimnieks tomer ir pardomajis. ja satikshu, izrubiishu ar pirmo sitienu. tiesa, nekad neesmu redzejusi, kaa tas jaadara.
tas, kaada pretiiga zhurka ir amsterdama, ir tik loti ilgstoshi pretigi, ka jaukakais, kas pedeja laika noticis - aizdegusies edgara jaka.
bet nu pastastishu stastu, kas ilustree niderlandieshu stulbumu (tadu stastu ir dahuja, bet nedrikst jau tik daudz dirst). vakar darbaa bija privaata ballite. vakara beigas, kas visi jau bija buraas, penchuki izdomaja, ka no baloniem jaelpo heelijs un jaarunaa ruukju balsiis, kas, protams, ir visai cieniijama izklaide, bet. vinjeim nav ne jausmas, ka ruukju balsi rada viela, kas tad, kad no balona tiek izlaista, varis tur neatrodas. vinjiem likas, ka vienkarshi ieelposhana no balona rada ruukju balsi. un taa vinji tik puuta tos balonus, tad savu elpu elpoja ieksha un speciali taisija ruukju balsis. es veel saprastu, ja tie buutu tiiinji, kas aped lival multi total un noteelo ekstazii efektu, bet nee - tie bija penchuki, kas svineeja kaut kadu kaazu cetrdesmito jubileju.
8.10.31 14:23
viens no varenakajiem ieguvumiem seit ir ritenis, ko pirms paris nedelam iegadajos par 12 eiro un 20 centiem, turklat paguvu pardevejam iestastit, ka tas pat ir vairak neka vins ir gribejis. ritenis ir tik erts un viegls, ka jaatzist, ka neka tik erta un viegla man nekad nav bijis. vakar ari pamaniju, ka prieksejais rats ir ar sarkanu svitru, jo esmu nobraukusi pa kaut kadu krasotu huinju. kad edgars izdzirdeja, ka mans skaistais un gudrais ritenis ir sacis chiepstet, vins noradija, ka tas varetu nozimet, ka tas tulinj sajuks pa gabaliem. vot, ta gan ir huinja, jo tad, kad es laukos ganiju caaljus, vinju chiepsteshana tocna nesignalizeja naves tuvoshanos. vel vins atgadinaja, ka tas ir pilnigi normali, kas esmu tada sajusma par savu transporta lidzekli, jo, pirms to iegadajamies, esam jau vienojushies, ka tas bus labakais, kas man jebkad ir bijs starp kajam. tapat vienojamies, ka pec 2 gadiem gan es bushu kaut kads pasaules valdnieks ar savu tehnisko izglitibu, spejam programmet un pieredzi absoluti nejedzigaja zurnalistikaa.
visam vienmer jabut lidzsvara, tapec beidzot ir kaut kas, kas mazdruscinj spej staties preti visam vasaras huinam ar praaatu izkuukojushiem pidarasiem - no pirmdienas es dzivoshu laivaa. nevar vainot manus hidrologjijas biedrus par to, ka vinji mani apskauzh. ari biedrenes nevar vainot, jo vinju nav - izradas, ka esmu vieniigaa shii gada hidrologjijas meitene, un tas ir kruta.
8.10.31 14:10
sonedel es biju liela shoka, uzzinot, ka manu tuvako kursabiedru nesauc taa, kaa biju saukusi vnju liidz sim. nah cilvekam nevar but normals vards (t.i. - tads, kadu esmu iedomajusies es)?! tachu dzive viss vienmer ir lidzsvara - ja stulbs vards, tad vismaz normals dzeks, jo no sirds prata novertet to, ka merenaa paalii meegjinaaju braukt ar saslegtu riteni. tagad man beidzot ir atradies biedrs, ar ko kopaa maaciities un nesaprast, un justies kaa biivisam, ja blakus ir batheds, ir daudz labak neka but bivisam, kam blakus ir amelija no godara filmas "into the wild". kartigam studentam, protams, nepiedienas kartigi pielieties pasha miesiigaa universitaatee, bet mees reali bijam to pelnijusi.
14.9.31 16:04
taa kaa niiderlandee ir kaut kads kambodzas internets, tad shii ir jau otraa reize, kad rakstu par vakarnakti, lai besiigos briizhos (tatad - tad, kad esmu arpus universitates) varetu palasit un papriecaties.
mana iepazishanas ar rub bija planota ar koncertu, pompu, timpaniem un klunkuriem, bet dazas stundas pirms tam sanjemu zvanu no edzina: "plani ir mainijusies. varbut ejam, nu, dzert?" es neesmu nekada pirmsmenstruala sindroma mocita jauna meita, taapeec daudz arii nelauzos, jo tapat bija skaidrs - lai kadi timpani butu saakuma, beigtos tas tik un taa ar shmigu. dzeki mani savaca un edzins pieraadijaa, ka var izdarit neiespejamo - kaut aaraa bija pilniigakais ziemeljpols, vins pazinjoja, ka brauksim vel uz kaut kadiem ziemeljiem. kad nonaacaam tur ar praami riiga-stokholma-riiga, edzins iedarbinaja mana geografa prata kritisko rezhiimu - es neticeeju, ka piecaas minuutees sasniegsim juuru. veelaak izraadiijaas, ka vins ir domaajis piecpadsmit minuutes un nevis juru, bet kaut kau chuhnju. peec chetrdesmit minuuteem nokluvaam adrijas juuraa. varbut arii melnajaa vai azovas, vai naaves, bet skaidrs bija viens - tas bija tik taalu, ka taa tochna vairs nevareeja buut ziemljuura.
nonaakushi perfektaa pornofilmu meenesgaismaa, atkorkjeejaam viinu ar tetrapakas taniiniem un saakaam iepazities ar rub, kursh no muusu grupas jau sen ir izmests. izteicu ceriibu, ka liit vareetu arii nesaakt, un tieshi mirklii, kad edzins saciija, ka nu jau vairs tocna neliis, protams, no debesiim saaka gaazties kaut kaada huinja, kas nebija ne lietus, ne krusa, bet kaut kads sho abu radinieks. "peec 200 metriem ir autobusa pietura ar jumtu!" muus kaardinaaja edzins. protams, shajaa mirklii, bija saaksusies veetra "katja" un 200 metrus braucaam apmeram vienu stundu. man, protams, bija jaabrauc pa priekshu, lai var redzet, kaa es ielidoju uudenii. kaut gan - kads veel tur redzet, ja bija pilniga tumsa un arii pornofilmu meenesgaisma bija pazudusi?
protams, mirklii, kad kaa taadi norveegjijas lashi (tatad slapji un auksti, bet smalki) nokljuvaam zem pieturas jumta, paarstaaja liit. taa paslaveejaam briniskjigo niderlandes klimatu, kursh mums abiem ar edzu reali trauce macities, jo tada saulite, tada saulite, un pieversamies dveseliskaam lietam. esam patrioti, taapeec daliijaamies savaas miljakajaas patriotiskajaas dziesmas. mana ir "zibsni zvaigznes aiz daugavas", bet edzinam - taa dziesma, kurai nevar atcereties nedz vardus, nedz tematiku, bet melodija ir shada: "na na na na na nananana na."
sestdienas nakti edzins ar krasatulju zigmundu veica dzilji filozofisku diskusiju par to, vai labak apzinaties, ka esi idiots, vai labak tomer domat, ka esi kruts. so vertigo sarunu es patraucu ar savu praktisko ierosinajumu iet pachurat. tapat rub vakar, kad daliijaamies patriotiskajaas dziesmaas, ierosinaaaja, ka jaabrauc maajaas, jo nu jau ir paraak karsts un mums var aizdegties mati. lieki piebilst, ka vinja ierosinaajums diezgan ilgi tika ignoreets.
kad tomer grasijamies doties maajaas, jau zinaajaam, ka uz edzina "5 minuutes" aakji nav jauzkjeras. kaut gan - lidmashina sho attaalumu nolidotu trijaas minutes, bet tas jaunais kosmosa kugjis, kas lido ar aatrumu pusotra 11 kilometru sekundee - pusotraa sekundee. bet sho abu tranporta lidzeklu mums nebija, tapec posiijaam kartee, lai atrastu labaako celju uz maajaam. kaut ari sestdien kaada meitene mums prasiija, kur mes dzivojam, mes tomer nedzivojam kopaa (bet attieciibas ir nopietnas, jo vakar edza aizdeva man savu jaku mirkli, kad vienigais, ko vareju veikt ar savam shmotkaam, bija piedalishanas slapjo prikidu konkursaa). teoreetiski musu merkjis bija atrast labu celju katram uz savaam maajaam. patiesiibaa vieniigais, kas mekleeja, bija rub. kad vins prasiija, kur es dzivoju, iebakstiiju kartee punktu, kas bija gana nevietaa, lai nekas mums nesanaktu pa celjam. taja mirkli musu konstruktivo, bet nekam nederigo sarunu partrauca edzins: "nu un?"
12.9.31 14:49
svetdienas riitaa ap chetriem ar edzu un kaut kaadu krasatulju seedeejaam laivaa un spriedaam par to, vai labaak saprast, ka esi idiots, vai tomer domaat, ka esi baigi gudrais. es, protams, paatraucu antropologu spriedeleejumus ar loti praktisku ierosinaajumu - lasiities prom, jo man gribas churaat. tikpat praktisks bija mans peedeejo 2 dienu satraukums par to, ka nespeju atcereties, kur esmu nolikusi dancika riteni. labs naak ar gaidiishanu, silts - ar sildiishanu, taapeec nav nekads briinums, ka peec vairaaku stundu smaga darba tomer riteni atradu.
pilniigi vai besii, ka man tik loti patiik universitaate, jo, ja taa nebuutu, sakravaatu mantinjas un brauktu maajaas, kur ir tik garshiga paika, ka tad, kad atgrieziishos, pienemsos svaraa par 50 kilogramiem. bet loti patiik, loti, loti. tik loti, ka pat izotopi saak likties baigi interesantie. ja latvijaa manaa kursaa bija puszeens, tad te es izskatos peec vieniigaas meitenes, pasniedzeeji ir tikai dzeki, un ari manaa darbaa, kur ir nepieklaajiigi iet maajaas, neiztukshojot paris viina glaazes, straadaa tikai dzeki. tas ir loti labi, jo dzeki, kaa zinaams ir mana bariiba. un nav nekads briinums, ka man ir loti labas attieciibas ar dzekiem, kuru uzvards beidzas ar "manis" (latviski - dzeks).
4.9.31 21:21
kad no rita zeeniem raadiijaam, kaadas multenes berniba esam skatijushas (avarijas brigade un fantadroms), neviens vairs nebrinijas par to, ka abas ar rasu neatkarigi viena no otras no rita sajaucam roku kreemu ar zobu pastu un zobinjus meegjinajam tirit ar pirmo. muusu dubultrandins pamodas ciemataa, kura ir tris baari, kurus arii vakar apmekleejaam. vienaa videejais vecums bija 13 gadu. tas bija tik pilns, ka, lai mees tiktu ieksaa, apsargs izmeta aaraa 4 citus cilveekus. otrajaa danchikam pieseejaas kaut kaads rasists. lieki pibilst, ka danchiks ir vairak vai mazaaks tiirs niiderlandietis (tas nekas, ka niderlandietis, jo ir normals). vakar arii bija pirma vasaras diena niderlande, ko nosvineejaam, braucot uz juuru un chilojot. kaut ari peldeshanas sezonu ta ari neatklaju, bija ok, jo paris reizes noliku gar zemi robchiku, demonstrejot savas pashaizsardzibas spejas.
man loti patika buut riigaa. loti, loti. tik loti, ka neviena mirkli pat nebiju kartiga paalii, jo man patika tik loti, ka negribeju aizmirst nevienu pashu sekundi. loginai uz lidostu bija atnakushi preti 4 dzeki, un es ticu, ka pec gada man ari taa buus. ari shogad nav slikti - kamer riigaa gaaju uz hipsteru lielpasakumiem, tikmer robchiks man ir atradis istabu, bet edzins - darba piedavajumu. tagad jau viss tocna ies uz labu - man muguraa ir pirmas skolas dienas kleita, kaut ari nezinu, vai skola vispar saakas riit. bet tad, kad saaksies, tad gan es jau buushu aizmirsusi par visiem paridarijumiem. un, ja kas, gvido var arii kaadu athujariit ar macheti
18.8.31 14:34
vakar sanemu satraukuma pilnu zvanu no teva. vins velejas uzzinat, kur esmu pazudusi. kapec pazudusi? tapec, ka 3 dienas neko nebiju ietvitojusi. kapec nebiju ietvitojusi? jo esmu pazaudejusi datoru. un ne jau kaut ka pa palim atstajusi kroga. dators ir pazaudets majas, jo neesmu to nekur nesusi, jo no manis ta jau nes. tas ir majas, bet nespeju to atrast.
tad, kad es atbrauksu uz rigu, es vispar negribuesu runat par amsterdamu un par to, ka te iet, jo to katrs idiots zina, ka niderlandiesi ir neanterdaliesi. vakar, kad mans teenage angst rebel your bad-ass sasniedza apmeram pilnibu, teicu edzinam: "jasatiekas. tulin." es tagad nevaru atcereties, ko vel labu dace ir izdarijusi mana laba, bet loti iespejams, ka informacija par to, ka te ir tads edzins, ir bijusi visnozimigaka lieta no visiem daces labajiem darbiem. tapec vien man biedejosa skiet doma, ka lidz kaazam varetu neatrast datoru, kurs pilns ar muzonu.
edzins nav nekada pirmsmenstruala sindroma mocita jauna meita, tapec daudz nelauzas un mes kopigi dodamies uz chuhnju, kur, protams, dabujam pa purnu, jo 4 dzeki bija dusmigi. pirms tam mums bija pikniks ar bagatigi klatu galdu, jo atklajas, ka mums abiem kopa soma tiesham ir bagatigi klats un uz kanalmala var atrast galdu. edzins ir forsh, jo, pirmkart, vel aizvien zina, ka vislabak ir churat krumos vai natres, otrkart, nelauzas, treshkart, prot ieradit, ka kaut ko panemt uz masu (sveru 14 kilogramu), ceturtkart, mak nomierinat pat tad, ja to nemaz neapzinas.
socialajos portalos laudis velas noskaidrot, vai ta ir taisniba, ka seit man ir uzradies shtuceris. ja, ta ir taisniba. un, ta ka vards "shtuceris" celies no vacu valodas, tad, ne, tas nav edzins, tas ir dzeks no austrumvacijas, kas prot splaut zeme, est burkanus pa taisno no lauka un chilot. ne, mes negarsamies preceties un milet viens otru muzhigi, jo mums viekarshi pohuj. vienigais trukums - lidz shim vins domaja, ka piladzi ir indigas ogas. sviestene rakstit par dzekiem nav labais stils, to es zinu, bet, ta ka apsoliju maasai un antei, ka uzrakstishu par to, ka man iet, nevareju to nepieminet. turklat tas ir svarigi, jo, ja nebutu shi dzeka, tad pjetro (mans dzivokla biedrs) nebutu atklati man pateicis, ka - ja, ir velejies mani nokolit, bet, blin, tagad nesanaks. un tas (ka nesanaks) ir loti, loti labi.
tad, kad nedelu pavadisu riga, nevienu minuti nebusu skaidra, un tas bus liels sasniegums, jo no tiem tizlajiem mazajiem aliniem te tachu vispar nav iespejams pielieties (ja vien alina nosaukums nav "jagermeistar")
9.8.31 12:47 - garakais randins muuzhaa
piektdienas vakara larss man pastastija, ka nakamaja diena busot amsterdamas geju parade. vins drusku mani zina, tapec juta, ka novertesu so informaciju. tad man bija jasaka kartigi domat - no rita man ir randins, bet uz praidu ari gribas. teoretiski butu iespejams apvienot un iet kopa ar dzeku uz randinu, bet ka ta` es ta pazinosu, ka uz praidu jaiet? domas, ka es kaut kada lezbe un aizskries prom, bet no otras puses - ja reiz dzeks pec si piedavajuma nemtu kajas par pleciem, tad tas nozimetu, ka man tocna ar vinu nav, par ko runat. tomer mani atkal iebiedja danciks, kurs uz rasas jautajumu par to, vai kadai teoretiskai meitenei butu labi kadu teoretisku zenu aicinat uz praidu, paskaidroja, ka to nu noteitki nevajag darit.
pienaca nakamais rits. pirmais, ko swimswimroberts pateica, kad satikamies - sodien praids, negribi iet? protams, lieki teikt, ka tas man izpizgjija celus no vietas.
meginajam atrast vietu, kur sakas gajiens, tatad vietu, kur rodas geji. ta ka mums nesekmejas, devamies uz geju baru, kurs mums abiem loti patika, kaut ari neviens no mums ar kajam nevareja aizsniegt zemi, jo neviens no mums nav nekads jobnuts niderlandietis ("niderlandietis" un "neandertalietis" ir lidzigi vardi, ta nav nejausiba). prom no turienes devamies, kad pec izteiksmiga "i thought you thoutgh - no, i thought you thought" dialoga sapratam, ka neviens no mums nav iemilejies dzekos, kas te zibina apkart.
kad gajam dejot uz vietu, kurai it ka vajadzetu but reali indie, man piepisas kaut kada lezbe ar klasisko "kruta kakju kleita" panemienu. vards pa vardam, joks pa jokam, lidz sis bija kluvis par garako randinu mana muza (18h). swmiswimrobert doma, ka esmu reali bad-ass, tapec, lai atstatu vel ticamaku iespaidu, pasveicinaju turku baru, kas taja bridi gan jau pisa heroinu. nobijas, sveicienu neatnema.
atvadijamies, lai no rita tiktos atkal.
pamodos un skaidri zinaju, ka man jabrauc uz swimswimrobert miestu, bet isti nevareju atcereties, kapec. nu pofig. iekapju vilciena, aizbraucu. sis sagaida - kur ritenis, baby? ta saprotu, ka laikam bija planots kaut kur doties ar riteni. bet es nesu veiksmi. pirms dazam nedelam swimswimroberta ritenis tika nofenderets. kad aizgajam lidz vina majam - kas ta te? ritenis peksni nolikts vieta, tiesi ka paredzets man. tapec mierigi varejam braukt uz juru un uz cuhnju. to, kas ir jura, zina ikviens - ta ir tada sika pelkje. kas ir chunja? ta ir vieta ar laukiem, no kuriem pa taisno no zemes var grauzt burkanus un nirgt par to, ka neanterdaliesi par to sausminatos. cela uz mezu, kas bija vel perfektaka forma neka latviesu tauts dziesma "balta naca tautu meita", protams, iestigu dublos, par ko loti priecajos. tas bija reals trisdesmitgadnieku chills.
4.8.31 02:02 - brutāla koļīšana
tas, ka koncerts bija perfekts, tas vēl tā. tā kā dzīve vispār iet uz augšu, protams, iepazinos ar ļoti simpātisku džeku, kurš pilnīgi noteikti ir dzimis astoņdesmitajos, jo tikai astoņdesmitajos dzimušie koļī tik brutāli.
pirmās divas grupas bija diezgan lieli mēsli. tāpēc posīju apkārt, līdz pamanīju, ka kāds džeks - avpizģenais fotogrāfs - (ne tas sliktākais) konkrēti blenž virsū. nu, neko, vai ta` nedrīkst blenzt? kad beidzās otrā stulbā grupa, džeks pienāca klāt, lai atvainotos, ka kaut kādā mirklī mani esot pagrūdis. cik skaisti! brutālāka koļīšana nav iespējama, un man jau tā koļīšanas zinātne ir otra mīļākā aiz hidroloģijas, tāpēc nebiju uz mutes kritusi un vēlējos pierādīt, ka arī es neesmu kaut kādas deviņdesmito gadu ģimnāziste: "mani pagrūdi? nepamanīju. ja dari to tik maigi un nemanāmi, tad droši drīkst vēl." džeks pazuda, lai pēc mirkļa būtu atapakļ ar tiešām lētu, bet ļoti mīļu triku: "klau, es te drusku pafotogrāfēju, man ir arī Tavas bildes. varbūt iedod e-pastu, aizsūtīšu." es ar mieru. es neesmu nekāda tur ciema princesīte un neesmu radusi pie tik brutāliem koļītājiem, tāpēc nevar mani vainot pie tā, ka manu rīcību sāka ietekmēt mulsums. tas ir tā - meklēju lapiņu, kur uzrakstīt adresi, turpinu runāties, aizrunājos, gribu jau plēst ārā papītu no blociņa, līdz džeks mani aptur un saka: "pag, pasi nevajag plēst." paksatos - man rokās latvijas republikas pase. džeks prātīgs - tiešām pasi nevajag plēst. noplēsu citu papīru, mazliet pabazarējām un beigu beigās arī iepazināmies. atnāku mājās un e-pasts ir klāt. re ku es ar neon indian:
4.8.31 01:05 - ich liebe neon indian
neon indian bija 2009. gada neveiksminieki, jo, kaut arī bija ierakstījuši vēl aizvien manu mīļāko čilveiva albumu, es vienkārši par viņiem aizmirsu un savā gada topā nemaz neiekļāvu, kaut viņi bija pelnījuši pirmo vietu. nu, redz, tā var neveikties.
šodien neon indian uzstājās amsterdamā pēc diviem neciešamiem izpildītājiem: viens bija džeks, kas gribēja būt villijs meisons, bet nav sarakstījis "oxygen", otri bija kaut kādi garlaicīgi noizrokeri ar tik vienaldzīgām sejas izteiksmēm, ka, ja no rokām izņemtu ģitāras un ieliktu adīkļus, nekas nemainītos.
es biju ieņēmusi prātā, ka neon indian būs viens pats alans palomo, kas sēdēs pie kompja, no kura laidīs kaut kādus bītiņus, un pusšķībi dziedās. tātad nekādas lielas cerības nemaz ar uz šito neliku, bet gribējās tomēr redzēt un apstiprināt savu hipotēzi "čilveivs nav mūzika, kas vispār būtu jāizpilda dzīvajā".
bet šoreiz konkrēti aplauzos. pirmkārt, alans palomo nebija viens pats, bet gan vēl ar diviem čaļiem un meiteni neskūtām padusēm. otrkārt, uz skatuves bija tik daudz visādu prinčendāļu, ka alanam bija jātresī viena kvadrātmetra platībā (šis kvadrātmetrs, protams, bija man tieši blakus).
tad, kad oslo notika visas tās lietas, tur bija paredzēti 2 prinsa koncerti. tie beigās, protams, tika atcelti, un prinss izdomāja, ka atbrauks uzspēlēt amsterenē. es, protams, palaidu garām tieši tās ziņas, kur teica, ka pēc biļetēm jāskrien tagad. TAGAD. tātad prinsu neredzēju, bet alans palomo - tas ir jaunais prinss, jo izskatās tieši, tieši kā prinss un arī kustas tieši tāpat. un kas ir prinsa vizītkarte? kaisle ir prinsa vizītkarte. tagad arī alana palomo vizītkarte.
man jau neon indian ir sirdī, tāpēc es jutu, ka sāks ar "local joke", un tā arī viņi darīja. un jau tās pašas pirmās skaņas bija kā riktīgi karstā dienā (kādu gan ļoti sen neesmu izjutusi) uz galvas uzliets mohito ar to sasmalcināto ledu. palomo tresī, kliedz un izredzētās dziesmas pārpiš līdz bezjēgai ar savu vīuvīu aparātu, un es totāli hujeju. tad viņš man uzmeta virsū glāzi un pats krita gar zemi (atgādinu, ka viņam pieejama telpa viena kvadrātmetra platībā).
kad piektdien jau reālā švammē ierados kādā bārā un pasūtīju "sliktāko, kas te dabūjams", man atnesa tekilu. arī neon indian domā, ka slikti ir jaunais labi, un tāpēc piš no kakliņu tekilu. džeki beidza ar "deadbeat summer", un man šķita, ka tagad pamirst mana sirds. protams, viņus izvilka uz skatuves vēlreiz, lai viņi pa īstam beigtu ar "should have taken acid with you". domāju, ka tas būtu vienīgais iespējamais veids, kā mani varētu pierunāt uz skābi - tikai kopā ar alanu palomo. bet diez vai tas notiks, jo dažas minūtes pēc koncerta daļa publikas gāja ar viņu bazarēt, bet es nevarēju pakustēties un sarunāt skābes randiņu, jo vienkārši biju totālā autā, kas nozīmē, ka vairs neatceros nevienu burtu un neatceros, kā tieši bija jāstaigā. ja gads beigtos tagad, tad šis būtu gada koncerts (baigais pagodinājums).
3.8.31 11:57
"a tu ar edžiņu tur tusē?" man prasīja dace un tajā mirklī es domāju, ka viņa ir tāds pats stalkeris kā sniķeris pirms dažiem gadiem, jo tik tiešām iepriekšējā naktī biju satikusies ar kādu edgaru, kuru toč neviens no maniem drugāniem nevar pazīt, izslēgts. domāju: "WTF! KĀ VIŅA ZINA? KĀĀĀ???" tomēr notēloju vēsu veceni, iešņaucu kokaīnu, nodzēsu cigāru, iepisu visīti un stroda takša izsaukšanas balsī rakstīju: "kādu edžiņu?" izrādās, ka dace nemaz nav tāda stalkere, un informēja mani par edžiņu, kuru kaut kad esmu redzējusi, bet esam pilnīgi "nesatikušies mēs". edžiņš ir tāds kā es - amsterdama, vientulība, maģistrs. man divreiz nebija jāsaka un šitam čalītim uzrakstīju, ka tā un šitā, ejam dzīvē. gājām arī.
vakar bija pirmā vasaras nakts, kuru par tādu vispār varētu nosaukt. edžiņš telpā orientējas tikai mazliet labāk par mani, tāpēc maldījāmies kā petuhi, un es sapratu, ka toč esam no vienas šnites, jo arī viņš vietas, kurās nesekmīgi atgriežamies, atceras pēc tā, kas tur noticis, nevis pēc tā, kas tur rakstīts uz sienām: "ā, šiten mēs sākām runāt par grēviņu!"
protams, pēc pāris mazajiem sākām runāt par politiku, rūpniecību un vēsturi, un nolēmām, ka katru lasi vajadzētu apmainīt pret divām karpām, bet nesastrīdējāmies, un man pat nebija garlaicīgi, jo uz visiem maniem sardīnista jautājumiem saņēmu atbildes, kas ir vienkāršas un loģiskas. kad bija palicis tik tumšs kā mans acu zīmulis, apņēmīgi sēdāmies uz riteņiem, lai es pierādītu, ka mani "šito vietu es zinu" nav ne plika graša vērti. tikšanās bija patiesi ļoti vērtīga, jo edžiņš man arī iemācīja, kā dabūt piecus sotakus mēnesī. 2 gadi * 500 = 12 štukas. man šķiet, ka tā skaitās vērtīgā tikšanās, un es domāju, ka būsim labi draugi.
otrs cilvēks, kas man te varētu būt labs draugs, ir rasa, kas ir māsa kādai meitenei, kas brālīgi ar mani dala latvijas svarīgāko personāliju topu. man pat šķiet, ka viņa ir izlasīju grāmatu par to, kā atkausēt manu sirsniņu, jo ielūgusi mani uz suši vakaru. SUŠI! PERFEKTI! IZCILI! TĀ IR DZĪVE! tas ir kas vairāk nekā lasis - latvija turīgā vidusslāņa simbols. rasa daudz lieka nerunā, ir draudzīga, bet nav uzbāzīga, un tas ir riktīgi kruta. svētdien, kad uzzināju, ka viņa jau ir atpakaļ, paziņoju, ka kaut ko derētu, un man patīk tie, kas nelaužas, tie, kas saka - davaj, tagad. un tā arī beigās bija.
nahuj amsterdamā vajadzīgi latviešu draugi? tāpēc, lai nepaliktu par atsaldeni un atcerētos, ka vislabāk tomēr ir iet čurāt krūmos.
30.7.31 21:39
vakar konste mani apgaismoja par to, ka šobrīd apņēmīgi pa skuju taku dodos uz emocionālās atsaldenes lomu. tas ir tā - lai nebūtu jācepas par to, kāds idiotisms ir rietumeiropa, nogriežu emocionālo uztveri vismaz divreiz klusāk un skatos uz visu pohujā. skatīties uz visu pohujā beigu beigās nozīmē arī par texxxtiem pateikt, ka tie ir normāli (kaut vajadzētu būt sajūsmā). tā kā anete bija pamanījusi, ka jau uz vairākiem texxxtiem esmu reaģējusi mēreni, tad bija pamats satraukumam. tā es vakar sēdēju un domāju, ko darīt un nonācu pie secinājuma, ka līdzēt var tikai alkohols un mans sensejs struncis (ļoti bieži šīs 2 lietas ir jāapvieno). tā arī beigās bija - struncis deva konkrētus padomus, kā rīkoties, un pēc tam, kad biju pjetro iemācījusi dominion (viņš prasīja, cik reižu iepriekš to esmu spēlējusi, hahah), ķēros pie vīna pudeles. kad uzliku ouvenu paletu, pjetro interesējās, kas tas tas tāds. paskaidroju, ka tas ir ideālas mūzikas komponists un izpildītājs, kurš, ja kas, novembrī kopā ar kaut kādu nīderlandes bļodlaižu orķestri uzstāsies amsterdamā. apmēram pēc vienas dziesmas un pēc neilgas urķēšanās kompjūterā viņš paziņoja: "tā, tagad mums abiem ir pa biļetei uz to koncertu." vēl šodien nav sapratis, kāpēc tik ļoti priecājos. kad savu biļeti bija nopircis arī larss, izpārdošanā bija palikusi precīzi viena. larss ir mans mīļākais džeks te un vienīgais, ar kuru kruti no sirds var parunāt par lietām, kā arī pasūtīt dirirst.
tā vīna pudele bija galā un no dūšas papēžos biju tikusi līdz kunga dūšai, tāpēc paziņoju, ka tagad mēs kaut kur brauksim. kā gadījies, kā ne, es jau biju paspējusi piedzerties, bet larss pat nebija sācis dropēt, tāpēc viņš izlēma, ka mēs leksim uz riteņiem un brauksim uz bāru. kad tur nokļuvām, es oficiantei laipni palūdzu, lai atnes man vissliktāko, kas te viņiem ir. atnesa tekilu. pēc tam, mājās braucot, apmēram 5 reizes nokritu ar riteni. un nevis šā tā, bet katru reizi uzkrītot virsū arī larsa ritenim un nogāžot arī to. tas, protams, radīja lielu jautrību.
rīts sākās drūmi. ieraudzīju savas sadauzītās uz sagrieztās kājas, un istabā ievēlās larss, kurš paziņoja, ka, kā jau naktī sarunājām (wtf?), pēc pusstundas braucam. ok, cēlos augšā, uzvārīju putru, ierāvu kafiju un izrādās, braucām visi trīs uz mēbeļu veikalu iegādāties dīvānu. viņi jau ir ievērojuši, ka man par tiem dīvāniem pohuj, bet mani bija jāņem līdzi, lai pārdevēji nedomātu, ka viņi ir geju pāris, kas iekārto savu dzīvokli. vienīgais, ko sapratu no dīvāndžeka stāstījuma, bija tas, ka uz dīvāna mierīgi drīkst liet vīnu. un izrādās, ka pat to sapratu nepareizi (īstenībā nedrīkst). tad devāmies iegādāties gultas apakšas redeles. džeki nolēma pirkt visizturīgākās - štrunts par to, ka es sveru 3 kilogramus, bet, pērkot šādu ilglaicīgi lietojamu priekšmetu, taču ir arī jāpieļauj iespēja, ka man, piemēram, varētu būt sekss ar diviem ļoti resniem vīriešiem. nebiju gatava šādu iespēju pilnībā izslēgt, tāpēc piekritu, kā jāpērk visizturīgākais variants.
izrādās larss, kurš, pjetroprāt, ir ahujenna kārtīgs, arī nevar izturēt to šausmīgo pieklājību un nolakoto kārtību, tāpēc bija baigi priecīgs, ka pa kluso varēja kūkā iespraust zīmuli un uz pjetro kūkas uzbērt sāli.
augusta beigās uz nedēļu ieradīšos reigā. esmu pārliecināta, ka nevienu sekundi nebūšu skaidrā, jo vienkārši nebūs, kad. tas būs kruta, jo būs bargās kāzas, instrumentu albuma tusofka, spēlēšana lavikā un skolēnu pavedināšana uz alkohola lietošanu, skaista tikšanās ar senseju, kā arī varēs normāli paēst. tagad ko? tagad braukšu ieraut.
un par to ouvenu paletu smalkā koncertzālē novembrī es nebeigšu priecāties.
24.7.31 22:21
šodien, kad pārrados mājās viscaur slapja, p prasīja, vai ārā līst. lūk, šādi rietumeiropiešu jautājumi (šajā grupā ir arī "viss kārtībā?" no zila gaisa) mani tracina, tāpēc atbildēju, ka nelīst, un lūdzu tagad piecas minūtes ar mani nerunāt. pie tā, ka līst nemitīgi, esmu jau pieradusi - tātad kļuvusi par daļēju atsaldeni. bet tie +12 grādi, kas šodien bija ārā, - tas nu jūlijā ir drusku par traku. ja jūlijā ārā ir 12 grādu, tad tos pat nevar saukt par plus 12, tad tie ir mīnus 12. ja laikapstākļus latvijā nosaka bricis, tad šeit to dara nepārprotami garīgi atpalicis cilvēks.
bet nu - par gaišo. šodien pirmoreiz biju izbraukusi no amsterdamas uz ciematu, kas atrodas netālu no best vilcienas stacijas. kad notekūdeņu attīrīšanas mitrzemju čalis frenks, ar kuru tur tikos, man e-pastā rakstīja, ka jākapj ārā best stacijā, sākotnēji domāju, ka nu gan prikolīgs džeks, jo man, kas neko nejēdz no tā, kas nīderlandē skaitās kruts, liek izvēlēties, kura ir labākā vilciena stacija, un tur arī tikties. naktī, protams, nevarēju aizmigt, jo baidījos nogulēt celšanos (tas gan ar mani nemēdz notikt). tā pacilājām kanalizācijas vākus un parunājām par fosforu un pumpjiem, un pieļāvām diezgan lielu varbūtību, ka savu maģsitra darbu varētu veltīt apmēram šim. pēcāk frenks mani aizveda uz den bosch pilsētu, lai es būtu arī kaut ko redzējusi.
mans dzīvokļa biedrs p pēdējās nedēļās centīgi mēģina nokoļīt un izpist kādu meiteni un laikam ir pieļāvis, ka tā grib darīt visi. tāpēc pēc tam, kad bija pagājušas 5 minūtes, kurās nedrīkstēja ar mani runāt, viņš paprasīja, vai ta` sanāca pišuks ar dobju frenku. RETARD.
23.7.31 21:23
šodien pjetro mēģināja man iestāstīt, ka baltijas jūra ir austrumu jūras daļa, kas apskalo tikai un vienīgi baltijas valstis. savu viedokli viņš pamatoja ar "es baigi labi zinu šitās lietas". paskaidroju, ka varbūt viņam galvā ieviesusies putra, jo vāciski baltijas jūru sauc par ostsee un nīderlandiski ir kaut kā stipri līdzigi, bet tā ir tā pati baltijas jūra. tiesa, uz jautājumu, kā es to zinu, atbildēt nevarēju. apmēram pusstundu strīdējāmies par to, līdz viņš paskatījās internetā un secināja, ka man ir taisnība. bet man, piemēram, šoks. nu, kā var nezināt tādas elementāras, tik ģeogrāfiski tuvas lietas? un otra lieta - nahuj, nahuj, man jāmēģina vēl tas iestāstīt? otra lieta, ko viņš man šodien mēģināja iestāstīt - ka nīderlandieši (tostarp viņš) ēd veselīgi. pie šī apgalvojuma es sāku rēkt, jo kaut kādiem tādiem absurdiem nav iespējams atrast pretargumentus - piemēram, ēst gatavošana viņiem ir pulvera iebēršana karstā ūdenī. kas ir ēdienu sastāvdaļas? kurš ta to var zināt! šodien meklēju veikalā miltus, ilgi un ar dažādiem paņēmieniem mēģināju paskaidrot, kas tas ir, no kā tas gatavots un kam to lieto. beigās, kad atradu tos, viņš tik un tā nesaprata, kas tas vispār ir. viņi vēl aizvien nespēj nolasīt, ko nozīmē tas, ka ēd nomakšķerētu zivi, un domāju, ka šeit iestātos nāve, ja kāds uzzinātu, ka esmu stādījusi kartupeļus. un es riktīgi daudz domāju, kā tas var būt, ka šitādam ir nenormāli kruts darbs un viņš skaitās apmēram krutākais ciems trucore jurists, bet ir vājprātā neerudīts un pilnīgi neko nezina par to, kā kas rodas dabā (domā, ka pelējums rodas no vienas mušas, kas ielido istabā, tāpēc lieto pretkukaiņu līdzekli) un kā kas rodas cilvēka ķermenī.
heitsesija ir galā, tāpēc nu par gaišo - rīt man būs liela diena, jo pirmoreiz izbraukšu ārā no amsterdamas uz citurieni - uz kaut kādu gminu, kurā ir vilciena stacija Best. stacijas nosaukums nav nekāda nejaušība, jo braukšu tikties ar čali, kuram ir kantoris, kas taisa notekūdeņu attīrīšanas mitrzemes, un šis kantoris domā par kaut kādu nebūt sadarbību ar mani, un tas man ļoti patīk, jo šitās mitrzemes ir precīzi tas, ar ko gribēšu pisties un pelnīt kārtīgu piķi, kad atgriezīšos normālo cilvēku zemē. ticu, ka šonakt nevarēšu aizmigt, jo būs bail aizgulēties.
20.7.31 22:48
architecture in helsinki vēl šorīt ieņēma godpilno ceturto vietu manā klausītāko dziesmu sarakstā last efemā tūliņ aiz grizzly bear, džeksona un ouvena paleta (tikko sapratu, ka viņi tāds šo triju samaisījums arī ir). tā nekad nav bijusi kaut kāda mana mīļākā grupa, bet gribas klausīties, jo tās dziesmas tak viņiem ir sasodīti krutas, un šī gada albums pagaidām ieņēm godpilno otro vietu šogad izdoto albumu topā tūliņ pat aiz deerhoof. pirms dažiem gadiem es viņus redzēju pukkelpopā, un man tas viss nepatika, jo viņi jau tad bija kruti, bet tas bija tik vēlu, ka biju tik ļoti nost, ka domāju tikai un vienīgi par to, kad beidzot varēs atgulties.
nekad neticēt nīderlandiešiem, ja viņi apgalvo, ka kaut ko zina. nekad! šoreiz viens gudrinieks "zināja", ka mans koncerts sāksies 21:15, tāpēc vēsā mierā čiloju smalkā etiopiešu restorānā, ierados paradiso deviņos un - wtf? architecture in helsinki jau dzied. kad pēc koncerta paskatījos setlistē, konstatēju, ka esmu nokavējusi precīzi puskoncertu. iegāju zālē un sapratu, ka esmu ne tikai pirtī, bet arī dirsā, jo nīderlandieši nav cilvēki, nīderlandieši ir mežs ar vidējo garumu 3 metri. visi trīsmetrīgi, visi saspiedušies. nolēmu, ka tomēr pohujā stumšos uz priekšu, līdz nokļuvu pašā priekšā, kur sapratu, ka nīderlandieši čista ir atsaldeņi - visa aizmugure ir piebāzta, bet priekša ir tukša. tas, protams, nozīmē, ka varēju sākt kalbasīt, un to nu es točna no šitiem nebiju gaidījusi. nu, ka viņi spēlēs ar tādāāāām vara bungām, ar tāāādu kačku un tāāādu kalbasu. tas vēl tā, bet architecture in helsinki dejo tieši tāpat kā es, un tā ir liela lieta, ja kāds dejo tāpat kā es. liela lieta arī ir tā, ka solists izskatījās pēc izkāmējuša, piecpadsmit gadu vecāka jāņa šipkēvica juniora. vismīļākais man bija siņķika džeks, kurš brokastīs ēd driģenes, pusdienās arī driģenes, bet vakariņās - ekstazī zupu. es jau dročīju par reini sējānu, kurš padanco 3 minūtes no koncerta, bet tagad viņš mierīgi var doties gulēt, gulēt, pārgulēt, jo šitais džeks pie siņķika danco kā tāds džeksons nepārtraukti. es vienkārši hujeju par to t-t-t-t-t-touch "contact high" sākumā, un par to, kā "do the whirlwind" un "i know deep down" beigas ievelkas tā uz piecām minūtēm un tiek pārvērsts par kārtīgu diseni ar kārtīgām vara bungām, kas ar katru sitienu iedod pa iekšām. bailīga dziesma par to, kāda ir sajūta, pirmoreiz braucot uz krieviju, un klāt jau ir beigas, kur notiek neticamais - erbe apraudas pie architecture in helsinki, jo "B4 3D" jeb dziesma par visuma beigām tiek izpildīta ar tādu pompu, ka citādi nemaz nedrīkst. viņus, protams, sauc atpakaļ, un viņi nāk arī, lai norautu jumtu ar londonbeat "i`ve been thinking about you" kaveru, un "heart it races" pirmo pusi izpildītu ar ļoti izteiksmīgu un nekaunīgi pārspīlētu sound forge baznīcas atbalss efektu, bet otrā dziesmas daļā solists vienkārši sāktu klukstēt kā vista.
dzīve riktīgi iet uz augšu, jo mans tv on the radio koncerts beidzās ar to, ka pazaudēju biļeti. tagad nokavēju pusi no architecture in helsinki. ticu, ka ar neon indian augusta sākumā viss jau būs kārtībā, un zilumi, kas dabūti no rokas ritmiskas sišanas pret kāju, būs pazuduši. architecture in helsinki, jā, ir kruti. jā, kad viņi izpildīs savu solījumu ierasties šeit atkal nākamā gada sākumā, es iešu atkal.
15.7.31 11:56
kad man prasa, kāds te ir laiks, īsti nav, ko teikt, jo laikapstākļi ir nenormāli garlaicīgi: +20 grādu, dažbrīd mazliet uzlīst, bet ne tā, lai tas traucētu pārvietoties, laiku pa laikam uzspīd saulīte, bet ne tā, lai kļūtu karsti, ir neliels vējš, bet ne tāds, lai paliktu auksti, bet tieši tāds, lai nevarētu spēlēt badmintonu. vakar man bija lieli svētki, jo nebija vairs garlaicīgi, bija pienācis slikts rudens: +13 grādu, spēcīgs vējš no visām pusēm (tostarp no augšas uz leju), lietus, kas sitas sejā un mugurā vienlaicīgi. kad rudens pretīgums tuvojās kulminācijai, uzvilku kapuci, krūšturi un kurpes un gāju pastaigāties uz kanālu, kur varētu skatīties, kā kuģi, kas tur vislaik brauc, nevar noturēties kājās. beigās līdz kanālam gan netiku, jo vienkārši izvēlējos nepareizo ceļu, bet mājās vilkos izmirkusi un ar jauniem zilumiem no vēja, tātad apmierināta, jo pirmoreiz simt gadu laikā izjutu, ka šeit arī ir laikapstākļi.
triju nedēļu laikā esmu kļuvusi par pilnīgi citu cilvēku - esmu sākusi braukt bez maz vai ar vienriteni un gatavot paiku. pirmo daru tāpēc, ka tas ir vieglāk un lētāk. otro - tāpēc, ka tas, ko nīderlandieši uzskata par pārtiku, ir ārprāts. piemēram, sviests, kas nekūst, kad ielikts karstā mannā putrā (manna ir paņemta no latvijas). un visur tie tizlie jau sagrieztie sieri un gaļas, un augļi. manuprāt, tās vispār ir cilvēku pazemojošs produkts, uz tā noteikti ar ļoti maziem burtiem rakstīts: "sagriezām, jo paši jūs nemākat, petuhi!" un sausās zupas apliešana ar ūdeni skaitās paikas gatavošana. maize ne ar ko neatšķiras no vecas putras, un veikalā ir nopērkamas ogas, kas ir vidēji četrreiz lielākas nekā vajadzētu būt. man ir divas izvēles - vai nu pamatīgi notievēt (par ko priecātos tikai šarms), vai arī gatavot pašai, pirms tam izliecoties pa logu un kliedzot jautājumu: "kur vispār lai nopērk pārtikas produktus, sukas?" vakar spriedām, ka man būtu jāsāk darīt vēl kas tāds, ko kategoriski neesmu darījusi latvijā. vienīgais, kas ienāca prātā, ir attiecību dibināšana narkotikām.
larss vakar nāca klajā ar paziņojumu, ka ļoti priecājas, ka tagad vecpuišiem ir princesīte, jo, kopš esmu šeit, viss ir labāk. ņemiet vērā, ka to saka džeks, kurš ir vājprātīgi tīrīgs un kārtīgs un tīra arī tādus netīrumus, kurus pat roberts kuks nevarētu ieraudzīt mikroskopā. tas ir cilvēks, kuru vienkārši nav iespējams iedomāties festivālā, kaut gan viņš atzina, ka būtu gribējis redzēt klātnienē, kā es flāmu džeku mašīnas atslēgas ielidinu briseles lidostas musorā (par ļoti nepiekājīgu uzvedību). kā var noprast, mums ar larsu bija romantiskais vakariņas divatā, kas tika novērtētas ar 8 ballēm. tikmēr vecais pidars pjetro bija devies medībās ar lielām cerībām atvest mājās un izpist kādu poļu meiteni, bet, pēc skaņām spriežot, tas viņam neizdevās. vecais pidars pjetro ir tas pats, kas, skatoties laika ziņas un ieraugot, ka dienā nolīs 15 mm nokrišņu, bija šausmās un mēģināja ieskaidrot, ka nīderlandē mēneša norma ir 7 mm. es piedodu, ka truecore juristam, kurš ir baigai nagls savā jomā, patiešām varētu nebūt ne jausmas, par nokrišņu skaitļiem (jūlija mēneša norma rīgā varētu būt kādi 80 mm), bet kāpēc, kāpēc viņam jāmēģina par to strīdēties ar mani? kad piedāvāju saderēt uz štuku eiro, nobijās.
vakarnakt, kad izvilkos uz balkona, man likās, ka lietus ir manī iemīlējies, jo tieši tad, kad atvēru durvis, izbeidzās vidējā līņāšana un sākās gāziens ar lielajām pilēm, kas man ļoti patīk. arī tas nebija garlaicīgi. un garlaicīgi nebūs rudenī, jo, tas, ka es mācīšos pasaules skaistāko zinātni, tas vēl tā, bet kā mēs ar čabīti rudens semestrī to amsterdamu nobombīsim, kā mes nobombīsim!
13.7.31 20:09
man ir ļoti iepaticies larss, kurš sākotnēji izskatījās vispieklājīgākais un kārtīgākais no maniem 3 vecpuišiem, bet, kad viņš paziņoja, ka franču sinepes ir for pussies, bet plauktu ar maigajām mērcēm nosauca par fagotu plauktu, sapratu, ka mums ir, par ko runāt. larss arī ir izdomājis, ka ir jāuzdāvina man gulta. jā, amsterdamas vecāķu džeki ar sīkumiem nekrāmējas. ar sīkumiem nekrāmējos arī es vakar, kad no veikala braucu, nokrāmējusi visu ričāgu ar maisiem un vienā rokā turot kasti. pirms trijām nedēļām šāds skats pat nebūtu iespējams manās neķītrākajās fantāzijās, jo tad akrobātikas augstākais punkts man bija totālis, kurš, braucot ar riteni, var izvilkt no somas jaku un uzvilkt sev to mugurā.
es dzīvoju ļoti foršā miestā, kur visi viens otru uz ielas sveicina, un viss ciems jau ir ievērojis, ka tiem trijiem jobnutajiem vecpuišiem pēkšņi uzradusies princesīte, kas viņus bezvējā velk ārā spēlēt badmintonu pagalmā. parasti spēlēm ir arī skatītāji. līdz šim mīļākā publika ir bijusi čalis, kas visu laiku kurī zāli, uz viena balkona + 5gadīgs bērns, kurš ņirdz par katru nokritušo volāniņu. kad spēlējām pēdējoreiz pjetro, kurš sevi pa rietumnieku modei grib saukt par pīteru, vaicāja, kāpēc spēlēju agresīvi. noliedzu to, ka spēlēju agresīvi, bet stundas laikā kauy kā pamanījos izpist 3 volāniņus. badmintons tagad vispār būs riktīgi krutā lieta, jo esmu atklājusi, ka 5 minūšu gājiena attālumā ir sporta centrs, kur pāris reizes nedēļā ir badmintona spēlēšana. no prieka nopirku biznesa klases badmintona jaku, un tagad pieteikšos vietējam čempionātam. tā kā iepriekšējā latvijas čempionātā paliku trešajā vietā, pakāšot tikai čempionam, tad jūtu, ka neblamēšos.
11.7.31 00:31
"nē, es gribu nomirt latvijā," nodomāju un izlēmu glābties. liku sev nomierināties, jo man taču vēl ir apmēram 10 sekundes laika, lai izdomātu, kā rīkoties. biju nokļuvusi diezgan lielos sūdos - braucu lejā no kalna, uzbraucu uz kaut kāda čakšņa, tāpēc ritenis sakratījās un norkita ķēde. tā kā lietoju riteni ar kāju bremzēm, tas nozīmē, ka arī bremžu nav. tātad braucu lejā no kalna, un kalna beigās ir liels krustojums, kur skaidrs, ka zaļā gaisma tagad nespīdēs, ir daudz mašīnu un cilvēku, un es nevaru nobremzēt. ļoti negribēju nomirt nīderlandē. tā kā man bija dažas sekundes laika padomāt, tad izlēmu lekt nost no ātri braucoša velosipēda. sapratu, ka, ja velosipēds prosta nokritīs uz ceļa, tam uztrieskies miljards man aizmugurē braucošo, un es būšu izraisījusi lielāko avāriju amsterdamas vēsturē, tāpēc pagriezos un tur braucošos brīdināju ar saucienu: "māāāān nāāāv brēēēmžūūūūūū!" tā lecu nost, visi bija ņēmuši vērā manu brīdinājumu, un eleganti manu pamesto riteni apbrauca. es, protams, mazliet izsmērējos pa asfaltu, bet biju priecīga par to, ka neesmu aizgājusi bojā, pohuj, ka kājas varu pakustināt ar katru minūti aizvien mazāk.
vēl šodien iemācījos braukt, turot stūri ar vienu roku. tagad intensīvi domāju, ko varētu darīt ar otru. alīnas piedāvātais variants dzert alu liekas ok.
esmu atklājusi ne tikai vienas rokas braukšanas burvību, bet arī to, ka amsterdamas vecāķos, kur dzīvoju, pavisam netālu no manis ir, pirmkārt, galda spēļu frīku māja, otrkārt, sporta centrs, kur visādi pajoļi var nākt spēlēt badmintonu un voljebalu. tas nozīmē, ka nopietni esmu nolēmusi notievēt - sportot un dzert. to otro kaut vai tāpēc, ka džeki, ar kuriem dzīvoju, uzstāj, lai no viņu šmigas istabas ņemu visu, ko gribu, un nekad neprasu atļauju. tāpat viņi no sajūsmas par manu ievākšanos ir nolēmuši uzdāvināt man gultu. šodien apskatījām iespējamās gultas. uzmetu acis gultai ar dzīvniekiem. džeks norādīja, ka tā taču vienvietīga. atbildēju, ka es jau arī esmu viena. "bet varbūt Tev pēkšņi atnāk...nu...kompānija," džeks turpināja. norādīju, ka, ja kompānija būs tik laba, lai gulētu ar mani vienā istabā, tad nekas lielāks čista nav vajadzīgs. bet stulbi, ka biļetes uz prinsu izpirktas, ne?
5.7.31 00:15
amsterdamā cilvēki dzīvesvietu mēdz meklēt vājprātā ilgi, bet man jau no sākta gala likās, ka man baigi noveiksies, un tā arī notika. kopš šodienas dzīvoju kopā ar 3 džekiem, no kuriem neviens nav jaunāks par mani, viens izskatās pēc prinča viljamsa, viens ir vietējais ringuss, un divi bija atnākuši man pretī uz loginas kojām, lai aiznestu manas somas uz mājām. viņi bija saņēmuši precīzi 518 e-pastu kā reakciju uz savu sludinājumu par istabas īri, uzaicināja parunāties kādus 8, un jau tad, kad beigu beigās biju palikusi pēdējā ballēties ar viņiem un mēs klunkuriski gājām mājās, kaut ko maurojot, man bija skaidrs, ka būsim labi draugi un dzīvosim vienā dzīvoklī, turklāt dzīvoklī, no kura 10 metru attālumā ir ūdens, kurā var makšķerēt.
ar 1 no 3 džekiem pirmoreiz satikos tikai šovakar, bet viņš jau izsenis gribēja zināt, kāda ir elīna, ko pārējie 2 džeki noskatījuši. viņam telefoniski tikai izstāstītas manas svarīgākās īpašības - draudzīga un ar smukām kājām. šodien, kad viņš nāca mājās un pie namdurvīm redzēja, ka starp džeku milzīgajām laivām (shoes pa angliski) ir māziņas, māziņas meiteņu kurpes, viņš jau nobijies, ka te dzīvos gnoms. atvēris durvis, viņš saprata, ka bailes bijušas pamatotas - viesistabā tiešām sēdēju es, kas parastā amsterdamas tualetes spogulī nevar nemaz sevi ieraudzīt, jo tas ir pārāk augsts. ātri vien atradām kopīgu valodu arī ar šo džeku, jo viņam patīk polija. kopīgā valoda, ko esam atraduši, ir kaut kas starp angļu un holandiešu, jo esmu uz stingrāko aizliegusi viņiem runāt tīrā angļu valodā, jo es te grasos iemācīties to valodu, un hanss (smuks) jau ir sācis filmēt realitātes šovu "lose mācās valodu" armani galvenajā lomā.
vakar arī bija riktīgi kruta - ap pusnakti pēkšņi saņēmu īsziņu no kāda zēna, kas ne man baigais draugs, ne kas tur, bet džeks, kuru vienmēr ir patīkami satikt. īsziņā bija paziņojums, ka viņš ir klāt amsterdamā, jāpadragā mazlietiņ. beigu beigās es šo zēnu kārtīgi piedzirdīju. visforšākā vakara viela bija viņa auksties sviedri, kad paprasīju, vai pisīsim vēl vienu vīnu, jo sekundes tūkstošdaļu viņš domāja, ka jautājums būs par to, vai pisīsimies. šodien kopīgi devāmies pirkt kurpes uz veikalu, kurā iepērkas tikai bloody imigranti, piemēram, es. iegādājos 2 kurpju pārus, par kuriem kopā samaksāju 12 eiro. un, tas, ka 10 dienu pēc aizbraukšanas man ir latviešu ciemiņš, nozīmē, ka esmu ļoti svarīga amatpersona, un šis ieraksts ir bijis ļoti vērtīga informācija.
30.6.31 23:32
nebija nekāds liels brīnums, ka vakar piedzīvoju savu pirmo veloavāriju šeit - saskrējos ar moci, bet, tā kā jau sen zinu, ka no kritieniem nav jāizvairās, bet tie jāizpilda brīvi un gudri, no tā visa, ļoti iespējams, nedabūju pat jaunu zilumu. arī motociklists atzina, ka šitais bija kruta. tajā mirklī gribēju sacīt, ka, ja nu kas, man ir māsīca, kas meklē sev štuceri ar moci, bet, tā kā esmu saimniecisks cilvēks, manu uzmanību piesaistīja ķēde, kas jāuzliek atpakaļ, nevis kaut kāds jobnuts flirts, kas manā mīļāko darbību topā ir tūliņ aiz saimniekošanas. dienu iepriekš biju atklājusi vēl vienu veidu, kā nobremzēt ar tiem svietsariteņiem, kuriem nav rokas bremžu - ja ķēdē ieķeras kaut kāda šņore, bremzēšana notiek strauji un maigi reizē. šie abi stāsti nozīmē, ka divas dienas pēc kārtas mājās pārrados ar melnām rokām un seju. turklāt nedrīkst nepieminēt, ka pēc tam, kad kaut kāda nezināma sūda pēc biju ar riteni bijusi krūmos, apmēram desmit min nobraucu ar pusotru metru garu zaru, kas bija ieķēries aizmugurējā ritenī. zaram bija lapas, bet nebija augļu. zars paliek zars, zars nav nekāds bazars, jo bazaram nav lapu.
šodien biju aizpisusi izpētīt savu universitāti, un tas bija vājprātā kruti. uzzināju no random ļaudīm, kur atrast pasniedzēju, ar kuru esmu kontaktējusies līdz šim, un pēkšņi iespēros viņa kabinetā. pateicu, ka esmu elīna, un viņš palūdza drostaliņām, kas nu gribēja ar viņu rēķināt upes, pienākt vēlāk, jo tagad viņš parunās ar elīnu. tā parunājāmies par ūdeņiem, sibīriju un donavas deltu, un viņš kļuva par manu otru amsterdamas draugu. pirmais ir kāds bomzis, ar kuru iepazinos. trešais ir kāds random pajolis, kurš 20 metru no universitātes ieejas paprasīja, vai aizvedīšu viņu līdz ieejai. kad pateicu, lai kāpj uz bagāžnieka, viņš nobijās, aizbēga un laikam arī nomira. es viņu mīlēju, bet viņš nomira.
