16:04
man ir māsa, kas ir liela žūpa. viņai piemīt arī citi netikumi, bet tie tik ļoti nesmird un nav tik trokšņaini. māsa bieži sūdzas par veselibas problēmām, bet neko nedara lietas labā, kaut viņai kabatā ir visapzeltītākā veselības apdrošināšanas polise, kas ļauj iet pie lattvieši hipnoanalītiķiem un zviedru žūpu bērtuļiem. viņai tikai duadz dzer, bet es viņai saku, ka tik duadz dzert var tikai ite cilvēki, kuriem ir laba veselība. nu, piemēram,
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
likcepure, kurai divu krosu noskriešana prasa tikpat lielu piepūli kā manai māsai noiešana pēc avīzes divus stāvus zemāk. veselīgajai meitenei arī nesāp sirds un nav tik liels dibens. tikko veicu eksperimentu - ik pēc pusminūtes iepsēru pa kāju māsai, kas sēdēja pie datora. pirms diviem gadiem viņa pēc trešā sitiena jau sāka skriet pakaļ, bet tagad viņas dibens ir tik slinks, ka pusstundu viņai spēru, bet viņai vēl aizvien nav reaģējusi. ar mammu nolēmām, ka drīz viņa žūpīgi nāks mājās, nokritīs gaitenī un tur gulēs. mums tikai atliks palikt viņai spilvenu zem galvas. tagad viņa saka, ka vienīgās tīrās bikses ir nolietas ar balzamu.
21:40
es pirms kādiem trim gadiem teicu, ka gribu galdiņu/skapīti pie gultas, kur nolikt modinātājtelefonu, salvetes un glāzi/krūzi. jau kādus divus gadus man ir šāda zelta mēbele. patiesībā tā nav no zelta, bet ir apmēram tik vērtīga, jo ir apmēram tik veca un tādas pašas izcelsmes kā krēsls, uz kura patlaban sēžu - abas lietas vestas no dzintra laukiem un ir divreiz vecākas par viņu. uz manas piegultas mēbeles stāv sen saplīsi maģītis, grāmata par radiožurnālistiku, grāmata par simt vientulības gadiem, grāmata par laika ceļotāju un viņa sievu, ķīmijas poket tīčers, daudz nevietā esošu disku, viens purva velns, zilonis, divas sapņu klades, dažas nevajadzīgas kartiņas. iedobumo, atvilktnēs vai aiz durvīm stāv artūra tumbiņas, diskešu kastīte bez dizketēm, diskešu kastīte ar disketēm, daudz disku neivetā, tukša pudele, tukša cigarešu paciņa, matu ruļļi, rozā vafelīte, ko vajadzēja atdot austriešu puikām 2004. gada festivālā, melnā maisiņtēja, daudz "mūzikas saules", vēl pāris nenozīmīgu žurnālu. tas nozīmē, ka šai mēbelei nav jēgas, jo šajā mirklī tur neatordas ne salvetes, ne krūzes/glāzes, ne modinātāktelefons.
22:18
tā kā pēdējo divu mēnešu laikā ir bijis tā, ka viena ir riktīgi veiksmīga nedēļa, bet pēc tās vienmēr ir neveiksmīga, pēc kuras atkal ir veiksmīga un neveiksmīga, tad es sev novēlu, lai šim grafikam noplīst kājas un mana nākamā nedēļa arī būtu gana veiksmīga, jo zajebala jau.