« previous entry | next entry »
Jul. 4., 2013 | 11:56 pm

man šobrīd vajadzētu pļauku un tā, lai mani samīļo, un nomierina, un pasaka, ka es neizgāzīšos kā veca sēta, un ka es nestrādāšu par 200 latiem visu atlikušo mūžu neciešamā darbā, un kaut ko kreatīvāku par 'gan jau būs labi :)', jo tas fakin nenomierina, damn it, un šokolādi varbūt; nē, tomēr nē, es nezinu ko

sob sob

saite | ir doma | Add to Memories

Comments {3}

from: [info]paarejoshs
date: Jul. 5., 2013 - 12:19 am
saite

Var tevi saprast. Protams, visiem gribas saņemt grūtajos brīžos kautko vairāk nekā 'gan jau būs labi', bet mēs reti saprotam, ka patiesa līdzjūtība un rūpes un iejūtība patiesībā ir diezgan liela māksla, un ne katrs to spēj.
Un arī, pirms vēlēties saņemt no otra, var aizdomāties-vai es būtu gatavs sniegt citam to, ko vēlos saņemt..?
Sākt ar sevi. Tā man patīk domāt

pateikt

margaritta

from: [info]margaritta
date: Jul. 5., 2013 - 01:14 am
saite

Par 200ls - bieži dzirdēta Rimi sludināšana, ka viņiem ir izaugsmes spējas un ir iespēja pakāpties pa karjeras kāpnēm (loģiski - saņemt augstāku algu). Turklāt, iespējams, kādreiz tava mūža garumā minimālo algu pacels, tā kā nav tik traki!

Ja nopietni, tad pašlaik tu vienkārši uztraucies un redzi problēmas tur, kur tev uz doto mirkli nav jāsaredz. Tev tagad nav jāuztraucas par tiem 200ls, jo šajā dzīves mirklī tas būtu pat normāls atalgojums tev, bet kā iegrozīsies tava dzīve vēlāk tu nezini. Tu taču tik tikko pabeidzi skolu, turklāt ar labiem rezultātiem.

pateikt | čatiņš

surrender

from: [info]surrender
date: Jul. 6., 2013 - 10:49 pm
saite

bet tomēr tas nav tāds darbs, kādu es gribētu strādāt. nu, vienīgais - varbūt es varētu smuki uzzīmēt lielās cenas produktiem vai sakārtot receptes pēc alfabēta vai krāsas vai ko tādu :D hmm, par minimālo algu - nedomāju, ka tā kādreiz sasniegs tādu līmeni, lai varētu dzīvot tā brīvi, ar sajūtu, ka ir stabilitāte, ka tu vari kaut ko arī iekrāt.

es zinu, bet es nevaru par to nedomāt. un rezultāti man laikam nekad neliksies pietiekami labi. es gribētu, kaut mani tas neuztrauktu.

vakar saņēmu savus dokumentus, tur bija arī visas pamatskolas un vidusskolas gada atzīmes, un, ak šausmas, es nespēju noticēt, bet 8. klasē mācījos vienkārši briesmīgi - populārākā atzīme ir 4 (arī latviešu valodā!!), tad 5-6, 7 mūzikā un 8 zīmēšanā (kauns, kauns, kauns). man vienkārši iepletās acis :D un, zini, izskatās, ka mani tas nesatrauca; es 2008. gadu atceros kā labāko gadu, ko jebkad esmu piedzīvojusi. es arī biju pavisam cits cilvēks, pilnīgi pretēja tam, kāda esmu tagad. būtu man laika mašīnīte..
9. klasē biju atkal vecajās sliedēs, no 4 uz 8, tā jauki, neliels progresiņš :D

pateikt | <<