paarejoshs [entries|archive|friends|userinfo]
paarejoshs

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Mar. 30th, 2024|05:22 pm]
Yeah I was me but now he's gone
linkpost comment

[May. 12th, 2022|11:48 pm]
“A human being is a part of the whole called by us universe, a part limited in time and space. He experiences himself, his thoughts and feeling as something separated from the rest, a kind of optical delusion of his consciousness. This delusion is a kind of prison for us, restricting us to our personal desires and to affection for a few persons nearest to us. Our task must be to free ourselves from this prison by widening our circle of compassion to embrace all living creatures and the whole of nature in its beauty.”
― Albert Einstein
linkpost comment

[Aug. 1st, 2020|01:59 am]
Esmu pamanījis,ka pēdējos gadus es it kā baidos,it kā izvairos skatīties smagas,drūmas filmas,pat ja tās ir visnotaļ atzītas un skaitās labas. Arī pārskatīt smagās filmas,kuras esmu redzējis. Tas man nepatīk. Tas man liek domāt,ka esmu palicis trausls un ievainojams,kas laikam tā arī ir. Kā lai rod veco sevi,vai reinvent jauno es.
linkpost comment

[Mar. 28th, 2018|02:31 am]
Pēc divām naktīm dzeršanas un komunikācijas,šovakar visi apkārt nepatīk,visa kņada liekas nejēdzīga. Ja nu vienīgi kārtīgi iedzert sevi pārforsējot kautkas mainītos,bet tas jau ir mazohistiski. Jaaudzina raksturs.
linkpost comment

[Mar. 7th, 2018|04:15 pm]
'Mūsdienu (lai arī tas ir nenoteikts laika sprīdis) naudas balstītā sabiedrībā tādām emocijām kā skumjas, smeldze, vai eiforija un pārlieku izteikta laime - nav vietas, jo tās spēj izsist cilvēku no ierastām sliedēm un mazināt viņa produktivitāti. Veiksmīgam, sistēmai lojālam indivīdam paliek aizvien mazāk laika just. Jebko, pozitīvo vai negatīvo, vienalga - tam vienkārši neatliek laika.
Ātrāk, ātrāk nodzīvot, tā arī neko neatskāršot.
link1 comment|post comment

[Jan. 24th, 2018|01:42 am]
Interesanti,cik svarīgi cilvēkam ir komunikācija ar citiem? Vai var pierastdzīvot vienatnē un justies normāli..
link2 comments|post comment

[May. 29th, 2017|11:28 pm]
Laiks ir ienaidnieks
linkpost comment

[May. 30th, 2016|01:20 pm]
Vai kāds no jums dzīvo laukos vai mazpilsētas dārza mājā viens pats?
Kādi novērojumi, sajūtas?
link2 comments|post comment

[May. 28th, 2016|02:19 am]
Un atkal jau,kārtējo reizi šai laikā,daba jauc galvu,uzbudina,saviļņo..liek pārdomāt sevi,liek atkal domāt,kā lai ievirza dzīvi tā,lai būtu pie dabas vairāk.
Visspēcīgāk,protams,laukos to sajūt.
putni, it sevišķi naktī,to kosmisko stereo rīko. klausies - liekas simts dažādas balsis var dzirdēt! Dažas tomēr skan pāri visiem. Re, kur pūce! To visi zin nez kāpēc. Tāds baiss sauciens. Un te vēl viena, tāda spalga, neparasta. Es nezinu, kuram putnam tā pieder, un tad ir nedaudz kauns.

Un tad tu stāvi, klausies, skaties mežā, tumsā, (kas maijā nemaz nav īsti tumsa) un jūties, ka esi dabas sastāvdaļa, sīka puzle, viens no tās elementiem. Tā saplūstot ar dabu, tā vien liekas, ka arī domas pāriet tādā kā instinktīvā līmenī, nu, tā kā dzīvniekam (lai arī nezinu īsti, kādas domas ir dzīvniekam), tās vairs nešaudās, apstājas un levitē.
Un pilsētā - pavisam otrādi - redzi kādu mazu dabas daļiņu - krūmu, koku vai pat putnu un saproti, ka tas ir tikai tāds kā pilsētas aksesuārs.

Un cilvēks - pasaules naba.

Un negribās vairs uz pilsētu braukt.. -Kā te teica viens trapīgi-liekas,ka nomiršu no visa tā enkzaiatija un akmeņu lamatām.. Tiešām tā liekas.
linkpost comment

[Mar. 4th, 2016|09:21 pm]
Iešu paskriet, lai dienai ir vismaz kautkāda vērtība. Nepatīku sev ļoti, bet zinu ka paš-žēlošana ir viena no graujošākajāmd domu tendencēm
linkpost comment

[Nov. 22nd, 2013|02:28 am]
Šodien atkal lidoju ar gaisa balonu. Pie tam -paštaisīto. Tas bija tik burvīgi aizraujoši.. Spectacular!
Sapnī,protams. Bet skaisti. Lucent dreAMS, tur viss ir citādāk.
linkpost comment

[Oct. 29th, 2013|02:02 am]
'Es negribu būt tāds, kā visi, kuri dzīvo tikai sev. Es gribu izzināt citus, mijiedarboties un dot citiem. Es gribu dzīvot citiem, pat ja tas prasītu man upurēt daļu no sevis.
Bet tādu cilvēku ir maz, un atrast tā līdzīgi domājošus ir grūti.
Līdz ar to, pagaidām atliek dzīvot sev, lai arī cik tas dažreiz šķiet primitīvi..
link2 comments|post comment

[Oct. 20th, 2013|06:17 am]
Tu man nepatīc, tev viss saburzīts_
linkpost comment

[Oct. 1st, 2013|03:20 am]
Ir tik vēss..no domām vien
linkpost comment

[Jul. 18th, 2013|12:37 am]
I don't believe the life u have will be the only one
You have to let your body sleep, to let your soul live on_
linkpost comment

[Jul. 5th, 2013|12:12 am]
Ja gribat patiešām saprast, cik labi mums visiem (pagaidām) iet, un cik daudz sliktāk iespējams var būt, noskatieties filmu 'The Road'.
Dzīvotprieks vismaz uz kādu laiku pēc tam garantēts_
linkpost comment

[Jul. 5th, 2013|12:05 am]
Visu dienu baskāju_
linkpost comment

[Jun. 27th, 2013|01:43 am]
Varbūt hormonu vētra_
linkpost comment

[Jun. 18th, 2013|03:12 am]
Man pietiek_
linkpost comment

[Jun. 16th, 2013|10:22 pm]
Ziedonim ir tāds stāsts, tāda pasaka - Zaļā Pasaka.. - tur mežs ienāk pilsētā un..uzvar. Nu, aprij visādas indīgās smakas un līdzīgi. Manuprāt, vienkārša un cēla doma, lai arī utopiska. Tā vien gribās lai mežs ienāktu pa īstam lielajā pilsētā. Nezinu kā, bet ienāktu.
Lai gan - varbūt arī nevajag, jo tad pilsēta paliktu par mežu, būtu tikai mežs, un tie, kas tomēr grib pilsētu, uztaisītu to atkal, un vēl mākslīgāku.

Man apkārt ir mežs. lai arī neliels, bet ir. Un daba vispār. Suns ir. Sunim no acīm vilnu nogriezu, jūtu - šis priecīgāks. Un man arī prieks. Par kādu jārūpējas. Kaķis arī. Un putni, it sevišķi naktī, klausies - liekas simts dažādas balsis var dzirdēt! Dažas tomēr skan pāri visiem. Re, kur pūce! To visi zin nez kāpēc. Tāds baiss sauciens. Un te vēl viena, tāda spalga, neparasta. Es nezinu, kuram putnam tā pieder, un tad ir nedaudz kauns.

Un tad tu stāvi, klausies, skaties mežā, tumsā, (kas maijā nemaz nav īsti tumsa) un jūties, ka esi dabas sastāvdaļa, sīka puzle, viens no elementiem. Tā saplūstot ar dabu, tā vien liekas, ka arī domas pāriet tādā kā instinktīvā līmenī, nu, tā kā dzīvniekam (lai arī nezinu īsti, kādas domas ir dzīvniekam), tās vairs nešaudās, apstājas un levitē.
Un pilsētā - pavisam otrādi - redzi kādu mazu dabas daļiņu - krūmu, koku vai pat putnu un saproti, ka tas ir tikai tāds kā pilsētas aksesuārs.

Un cilvēks - pasaules naba.
link1 comment|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]