« previous entry | next entry »
Jul. 4., 2013 | 11:56 pm

man šobrīd vajadzētu pļauku un tā, lai mani samīļo, un nomierina, un pasaka, ka es neizgāzīšos kā veca sēta, un ka es nestrādāšu par 200 latiem visu atlikušo mūžu neciešamā darbā, un kaut ko kreatīvāku par 'gan jau būs labi :)', jo tas fakin nenomierina, damn it, un šokolādi varbūt; nē, tomēr nē, es nezinu ko

sob sob

saite | ir doma | Add to Memories

Comments {3}

surrender

from: [info]surrender
date: Jul. 6., 2013 - 10:49 pm
saite

bet tomēr tas nav tāds darbs, kādu es gribētu strādāt. nu, vienīgais - varbūt es varētu smuki uzzīmēt lielās cenas produktiem vai sakārtot receptes pēc alfabēta vai krāsas vai ko tādu :D hmm, par minimālo algu - nedomāju, ka tā kādreiz sasniegs tādu līmeni, lai varētu dzīvot tā brīvi, ar sajūtu, ka ir stabilitāte, ka tu vari kaut ko arī iekrāt.

es zinu, bet es nevaru par to nedomāt. un rezultāti man laikam nekad neliksies pietiekami labi. es gribētu, kaut mani tas neuztrauktu.

vakar saņēmu savus dokumentus, tur bija arī visas pamatskolas un vidusskolas gada atzīmes, un, ak šausmas, es nespēju noticēt, bet 8. klasē mācījos vienkārši briesmīgi - populārākā atzīme ir 4 (arī latviešu valodā!!), tad 5-6, 7 mūzikā un 8 zīmēšanā (kauns, kauns, kauns). man vienkārši iepletās acis :D un, zini, izskatās, ka mani tas nesatrauca; es 2008. gadu atceros kā labāko gadu, ko jebkad esmu piedzīvojusi. es arī biju pavisam cits cilvēks, pilnīgi pretēja tam, kāda esmu tagad. būtu man laika mašīnīte..
9. klasē biju atkal vecajās sliedēs, no 4 uz 8, tā jauki, neliels progresiņš :D

pateikt | <<