« previous entry | next entry »
Maijs. 28., 2013 | 08:31 pm
man ir glāzīte (mana rādītājpirksta garumā) vermuta. laikam daudziem patīk jaukt, bet man garšo tāpat.
kāpēc mamma to sauc par martini? šis nav martini. martini ir vermuts? es neko daudz nezinu par alkoholu. man garšo karstvīns un vermuts, olu liķieris mazā, mazītiņā daudzumā (jo pārāk salds), mohito arī ņamm, parasts vīns liekas par skābu, riebjas alus, apnicis ir arī sidrs, jo man no tā mēle paliek jēla. un atlikumu sidram neviens nekad neizdzer.
sasodīts, cik viegli es apreibstu. fakin lidoju. tā vieglā sajūta. atkal neko nesaprotu. viena glāzīte. viena. viiiiena. nezinu vai tas ir smieklīgi vai pluss. brālis man prasīja, kas ir dabljū un tas izklausās tik.. es nezinu. izklausās. kā mucā.
atceros, ka ar draudzeni uz abām paņēmām vienu pudeli un tad svinējām manu dzimšanas dienu (pāris dienas pēc īstās, loģiski). kad viņu pavadīju, man rokās bija pudele un pretī nāca bijušais klasesbiedrs/kaimiņš, kas bija atbraucis no īrijas. es biju ļoti apreibusi un atpakaļceļā viņš kaut ko jokoja. lohs (es to uzrakstīju ar trešo reizi). bet patiesībā jau nē. bet man tajā brīdī bija mazliet kauns. bet whatever.
šogad jādzer vienai, jo dzimšanas dienu nesvinēšu. sēdēšu mājās un klausīšos mūziku. un līgo/jāņus arī nesvinēšu. tie, kas gribēs, varēs apsveikt pēc izlaiduma. mamma līgosvētkos strādā, jāņos arī paliks darbā, bez viņas īsti nav jēgas. tāpēc es laikam kopā ar omu braukšu uz rīgu, un tad jau 25. uz igauniju. ai, tad jau labāk nedzeršu. vispār, man pēdējos gados tāds pofigs par dzimšanas dienām, bet uz kūku uzaicinu, jo nebūtu pieklājīgi neuzaicināt pat tuvāko ģimeni. man radās ideja. es omai neatgādināšu, redzēsim, vai viņa arī šogad aizmirsīs, lol.
man nāk miegs. kā jums liekas, man vajadzētu tagad ķerties pie matemātikas (es uzrakstīju matimātikas,wtd wtf?) uzdevumiem? varbūt ka mna man ieslēgsies loģija loģika?
aaaai, jūs esat smieklīgi.
kāpēc mamma to sauc par martini? šis nav martini. martini ir vermuts? es neko daudz nezinu par alkoholu. man garšo karstvīns un vermuts, olu liķieris mazā, mazītiņā daudzumā (jo pārāk salds), mohito arī ņamm, parasts vīns liekas par skābu, riebjas alus, apnicis ir arī sidrs, jo man no tā mēle paliek jēla. un atlikumu sidram neviens nekad neizdzer.
sasodīts, cik viegli es apreibstu. fakin lidoju. tā vieglā sajūta. atkal neko nesaprotu. viena glāzīte. viena. viiiiena. nezinu vai tas ir smieklīgi vai pluss. brālis man prasīja, kas ir dabljū un tas izklausās tik.. es nezinu. izklausās. kā mucā.
atceros, ka ar draudzeni uz abām paņēmām vienu pudeli un tad svinējām manu dzimšanas dienu (pāris dienas pēc īstās, loģiski). kad viņu pavadīju, man rokās bija pudele un pretī nāca bijušais klasesbiedrs/kaimiņš, kas bija atbraucis no īrijas. es biju ļoti apreibusi un atpakaļceļā viņš kaut ko jokoja. lohs (es to uzrakstīju ar trešo reizi). bet patiesībā jau nē. bet man tajā brīdī bija mazliet kauns. bet whatever.
šogad jādzer vienai, jo dzimšanas dienu nesvinēšu. sēdēšu mājās un klausīšos mūziku. un līgo/jāņus arī nesvinēšu. tie, kas gribēs, varēs apsveikt pēc izlaiduma. mamma līgosvētkos strādā, jāņos arī paliks darbā, bez viņas īsti nav jēgas. tāpēc es laikam kopā ar omu braukšu uz rīgu, un tad jau 25. uz igauniju. ai, tad jau labāk nedzeršu. vispār, man pēdējos gados tāds pofigs par dzimšanas dienām, bet uz kūku uzaicinu, jo nebūtu pieklājīgi neuzaicināt pat tuvāko ģimeni. man radās ideja. es omai neatgādināšu, redzēsim, vai viņa arī šogad aizmirsīs, lol.
man nāk miegs. kā jums liekas, man vajadzētu tagad ķerties pie matemātikas (es uzrakstīju matimātikas,
aaaai, jūs esat smieklīgi.
from:
inhumanity
date: Maijs. 29., 2013 - 12:26 am
saite
man šodien bija konsultācijas, uz kurām neaizbraucu. jā, man patīk mana lieliskā attieksme pret eksāmenu. bet ļoti negribējās kratīties uz rīgu.
bet nu, nekas.
varb';ut matemātikas eksāmens man nav tik svarīgs, bet man jau būs kauns no tā rezultāta, jau tagad zinu. jau vispār par visiem eksāmeniem būs kauns, jo es nemācos un tā mani neviens nemācīja darīt. pati esmu palaidusies un ja varētu, būtu superzubre, es gribu būt. tā, ka es raudu 7 dēļ un mirstu no laimes 10 dēļ. jā, slimi :D
pateikt | << | čatiņš
from:
surrender
date: Maijs. 29., 2013 - 01:10 am
saite
es jau neteiktu, ka man būtu labāka attieksme. vecās klades neesmu atvērusi ne reizi, kaut laika bijis daudz.
ja man matemātikas eksāmenā sanāktu 7, lai cik tas arī būtu procentos, tad es no laimes nezinātu, kur likties :D bet zinot to, cik daudz es spēju, es teiktu, ka tik augsts vērtējums nebūs.
bet tā man 7 arī īpaši nevelk, tāpēc divi 6 pusgadā bija liels pārdzīvojums. pati gan biju vainīga, jo tad, kad vajadzēja iet labot, es izvēlējos vakarus pavadīt pie seriāla un no rīta stundiņu ilgāk pagulēt. tagad jau kaut kā esmu samierinājusies.
pateikt | <<