Maijs. 28., 2013 | 08:31 pm
No:: surrender
man ir glāzīte (mana rādītājpirksta garumā) vermuta. laikam daudziem patīk jaukt, bet man garšo tāpat.
kāpēc mamma to sauc par martini? šis nav martini. martini ir vermuts? es neko daudz nezinu par alkoholu. man garšo karstvīns un vermuts, olu liķieris mazā, mazītiņā daudzumā (jo pārāk salds), mohito arī ņamm, parasts vīns liekas par skābu, riebjas alus, apnicis ir arī sidrs, jo man no tā mēle paliek jēla. un atlikumu sidram neviens nekad neizdzer.
sasodīts, cik viegli es apreibstu. fakin lidoju. tā vieglā sajūta. atkal neko nesaprotu. viena glāzīte. viena. viiiiena. nezinu vai tas ir smieklīgi vai pluss. brālis man prasīja, kas ir dabljū un tas izklausās tik.. es nezinu. izklausās. kā mucā.
atceros, ka ar draudzeni uz abām paņēmām vienu pudeli un tad svinējām manu dzimšanas dienu (pāris dienas pēc īstās, loģiski). kad viņu pavadīju, man rokās bija pudele un pretī nāca bijušais klasesbiedrs/kaimiņš, kas bija atbraucis no īrijas. es biju ļoti apreibusi un atpakaļceļā viņš kaut ko jokoja. lohs (es to uzrakstīju ar trešo reizi). bet patiesībā jau nē. bet man tajā brīdī bija mazliet kauns. bet whatever.
šogad jādzer vienai, jo dzimšanas dienu nesvinēšu. sēdēšu mājās un klausīšos mūziku. un līgo/jāņus arī nesvinēšu. tie, kas gribēs, varēs apsveikt pēc izlaiduma. mamma līgosvētkos strādā, jāņos arī paliks darbā, bez viņas īsti nav jēgas. tāpēc es laikam kopā ar omu braukšu uz rīgu, un tad jau 25. uz igauniju. ai, tad jau labāk nedzeršu. vispār, man pēdējos gados tāds pofigs par dzimšanas dienām, bet uz kūku uzaicinu, jo nebūtu pieklājīgi neuzaicināt pat tuvāko ģimeni. man radās ideja. es omai neatgādināšu, redzēsim, vai viņa arī šogad aizmirsīs, lol.
man nāk miegs. kā jums liekas, man vajadzētu tagad ķerties pie matemātikas (es uzrakstīju matimātikas,wtd wtf?) uzdevumiem? varbūt ka mna man ieslēgsies loģija loģika?
aaaai, jūs esat smieklīgi.
kāpēc mamma to sauc par martini? šis nav martini. martini ir vermuts? es neko daudz nezinu par alkoholu. man garšo karstvīns un vermuts, olu liķieris mazā, mazītiņā daudzumā (jo pārāk salds), mohito arī ņamm, parasts vīns liekas par skābu, riebjas alus, apnicis ir arī sidrs, jo man no tā mēle paliek jēla. un atlikumu sidram neviens nekad neizdzer.
sasodīts, cik viegli es apreibstu. fakin lidoju. tā vieglā sajūta. atkal neko nesaprotu. viena glāzīte. viena. viiiiena. nezinu vai tas ir smieklīgi vai pluss. brālis man prasīja, kas ir dabljū un tas izklausās tik.. es nezinu. izklausās. kā mucā.
atceros, ka ar draudzeni uz abām paņēmām vienu pudeli un tad svinējām manu dzimšanas dienu (pāris dienas pēc īstās, loģiski). kad viņu pavadīju, man rokās bija pudele un pretī nāca bijušais klasesbiedrs/kaimiņš, kas bija atbraucis no īrijas. es biju ļoti apreibusi un atpakaļceļā viņš kaut ko jokoja. lohs (es to uzrakstīju ar trešo reizi). bet patiesībā jau nē. bet man tajā brīdī bija mazliet kauns. bet whatever.
šogad jādzer vienai, jo dzimšanas dienu nesvinēšu. sēdēšu mājās un klausīšos mūziku. un līgo/jāņus arī nesvinēšu. tie, kas gribēs, varēs apsveikt pēc izlaiduma. mamma līgosvētkos strādā, jāņos arī paliks darbā, bez viņas īsti nav jēgas. tāpēc es laikam kopā ar omu braukšu uz rīgu, un tad jau 25. uz igauniju. ai, tad jau labāk nedzeršu. vispār, man pēdējos gados tāds pofigs par dzimšanas dienām, bet uz kūku uzaicinu, jo nebūtu pieklājīgi neuzaicināt pat tuvāko ģimeni. man radās ideja. es omai neatgādināšu, redzēsim, vai viņa arī šogad aizmirsīs, lol.
man nāk miegs. kā jums liekas, man vajadzētu tagad ķerties pie matemātikas (es uzrakstīju matimātikas,
aaaai, jūs esat smieklīgi.