surrender -

neko es nejēdzu kā raksta zpd, parīt priekšaizstāvēšana un man nav ne teorētiskā, ne praktiskā daļa

besī, ka panikā esmu kā sasalusi, nespēju tikt ne uz priekšu, ne atpakaļ, nevaru neko uzrakstīt, padomāt, ir tikai prātā tas, ka nekā nav un laika arī nav. un nomierināties arī nevaru, būtu man vismaz pofigisms.
stāv materiālu čupiņa, mēģināju saturu uztaisīt, bet es nezinu, vai pat tas man kaut cik jēdzīgs. drīzāk nē, nekā jā.

rīt pēdējo dienu skolotāja skolā, droši vien prasīs, ko esmu izdarījusi un es neko neesmu izdarījusi, tikai ievācu vēl materiālus, bet kāda no tā jēga, ja uz priekšu nekas nevirzās? sekos pārmetumi un tie būs pamatoti.

un kāpēc nafig vajag vidusskolā zpd, ja neviens normāli nepaskaidro, kas jādara, atsūta zpd veidošanas grāmatu un viss. būtu paraugu iedevuši. tad jau augstskolā būs vienalga vai tāds bijis vai nebijis, tāpat pašai būs jāsaprot, kā taisīt.
un kāpēc dod divarpus gadus laika, ja saprot, ka visi visu taisīs pēdējā brīdī. būtu noteikuši, ka jābūt gatavam 11. klasē, tagad mierīgi varētu gatavoties eksāmeniem, par kuriem man tāds chill.
bet es nevaru nevienu vainot, vajadzēja darīt laicīgi.

gribas visu triekt prom, gribu, lai visi ir prom un es varu paraudāt, knapi turu - liekas, ka tūlīt, tad paelpoju, nomierinos un tad atkal tas satraukums uzkāpj uz augšu un viss uz riņķi. ja man šodien ar kādu vēl būs jāstrīdās, tad tiešām izplūdīšu asarās.

kāpēc es esmu tik stulba, zb

ejiet uz vienu vietu ar savām anketām, neiešu vairs draugos