| |
| |
|
Elīna. Mamma. Iesim pastaigāties un iepazīties. izklausās, ka ļoti vajadzīgs uzmundrinājums. Kā tas attīstīsies - skatīsimies. |
|
| |
|
Aaa! Diena jāpavada runājot angliski un tas ir drausmīgi, jo man pat latviski nav īsti ko pastastīt. |
|
| |
| |
|
Pirmā pa īstam negulētā nakts. Varbūt otrā. Tas ir tik nenormāli grūti un skumji, kad mazais raud un tu nevari saprast kāpēc un kā palīdzēt. Visu nakti, šķiet, raudāja ar pauzītēm, protams. Bet tagad ap deviņiem no rīta pamodās, paēda un abas nogulējām līdz pus vieniem. Mm. Kur paliek šī diena? Pēc dažām stundām jau uz izstādi, tad ciemos un atkal nedēļas nogale. Kur paliek nedēļas? Nākamnedēļ vienu dienu aiziešu uz darbu. Pat gribās. |
|
| |
|
Ah, māsa dzimšanas dienā saņems plašu atksaņotāju. šodien Upē meklēju kādu viņai tīkamu mūziku vinila formātā. un atcerējos pēdējo reizi, kad biju mūzikas veikalā mūziku meklēt - ar Ievu priecājāmies par The Cure albumiem. Pirms 10 gadiem? :D |
|
| |
|
Un pēc nedēļas viss būs skaidri uzlikts uz papīra. Un vēl pēc nedēļas rakstīsim vienošanos. Mhm. |
|
| |
| |
|
1. Biju pie advokāta. Nu viss ir iesācies pa nopietno attiecībā uz to čalīti. 2. Drīz atkal būšu centrietis. Forši, jo varbūt sanāks uz kādu vakara pasākumu arī aiziet. 3. Esmu atsākusi klauna darbu. Izskatās, ka jāpiestrādā pie šī projekta, jo nākotnē noderēs. 4. Ceru, ka šogad tomēr izdosies uzsākt mācības otrajā dūlu gadā, jo pagaidām viss uz jautājuma zīmes lielā pieprasījuma dēļ. |
|
| |
|
Helingera metode. Šodien piedalījos pirmo reizi. Nuu... es tam visam neticu, bet tā paķērās līdzi. Un es biju vai nu īstais tēvs vai cita sieviete, kas gaidīja viņu piedzimstam, vai beigās izklasījās pēc dvēseles daļiņas, kas nebija tam gatava. Vai es gribēšu vēl kādreiz? Nezinu. Jo tagad ir tāda jocīga sajūta. |
|
| |
|
Uzrakstīju mazo rakstiņu par to, kas sakrajies.. Aizgajis tautās ir. ļoti priecē. Laikam jāliek pārējiem ar klāt kāda emocija. Pa pa pamazītēm jāiegūst atpazīstamība šajā sfērā. Par viena ārstu prakse nošēroja savā FB. Naaais! |
|
| |
|
bija lieliska ballīte. tikai kādam apavi ir bijuši naglenes(?) un tagad ar bažām gaidu, kad manējie ieraudzīs sabojāto grīdu - visa vienos caurumos. eh. |
|
| |
|
Mhm, epileptiska lēkme ar lielu iespēju atkārtoties, kas liks uzlikt diagnozi un sākt ārstēšanos. Ko es esmu nodarījusi pasaulei, ka man visu laiku uzliek tādus pārbaudījumus? |
|
| |
|
Vajadzetu būt tā: 2015. gada rudens - dūlu 2. gads; 2016. gada rudens - 4.kurss-bakalaurs RSU; + zīdīšanas konsultanta kursi. Būs? |
|
| |
| |
|
Piezvanu J., lai painteresētos, kā šis process varētu izskatīties - ar domu par nākotni, bet šodien jau viss notiek. Katram cilvēkam tavā dzīvē ir nozīme. Man ir daudz cilvēku kaut kur blakus, ikdienā varbūt nesatiekamies, bet pienāk mirklis, kad viņš ir ļoti vajadzīgs, un kaut kādā veidā sirdī iekrīt pie Mīļajiem. |
|
| |
|
viņš it tik lēns. nedēļas iet, bet nekas nenotiek. tikai - jā, nu izdarīsim to. kad? Nezinu, man katrai situācijai, kas gaidāma, galvā ir daži scenāriji, kas un kā varētu notikt. protams, esmu gatava spontānai un neparedzamai notikumu gaitai, bet ir vismaz daži varianti, ko es darīšu vai kā rīkošos. |
|
| |
| |
|
Jau trešā nedēļa iet. Īsts mazs mīļumiņš, bet mēs atkal nokritāmies svarā - neesam vēl sasnieguši pat atpakaļ dzimšanas svaru, kas ir ļoti slikti. Līdz piektdienai mums jādabon atkal kaut kas klāt, citādi daktere sūtīs uz BKUS. Šodien pirmo reizi iedevu pudelīti - skatīties, kā tavs mazais zaķēns ēd augu tauku, tajā skaitā, palmu eļļas (wtf? kapēc pat zīdaiņu pārtikā? + viena no labskanīgām skaitās) maisījumu no plastmasas pudeles.. drausmīgi sāpīgi, man kā mammai. Būšu izdzīvojusi viskautko. Būs arī sliktā pieredze. Tas varbūt arī noderēs tālak. |
|
| |
|
Kā man iet? es gaidu. katru rītu mostos ar domu - nu, būs vai nebūs šodien. Bet dienas paiet mierīgi un tagad ir pat tā sajūta, ka būs otrs scenārijs. Nevis viņas aktivitātes dēļ dzimšanas dienu svinēsim ātrāk par noteikto datumu, bet vēlāk - jo vietas daudz un jūtas viņa labi. Jo vairāk domā par pašu procesu, jo mierīgāka palieku es pati. viss būs labi. un jauki. nedēļas nogalē padzīvojoties ar Eduardu, biju pārsteigta par iekšējo mieru, kas manī, ar tad, ja mazais raud. To es laikam būšu iepriekšējā vasarā iemācījusies. Atceros tajā nometnē Jaunpalejās nobeigumā arī rakstīju, ka līdzi paņemšu to mieru un uzticību sev, kas apkārt valda. Un to es esmu sasniegusi. Drusku jau ir tā, ka pati palieku super lēna un interese par citām lietām noplok. Bet es domāju, ka tas ir dabisks veids, kā cilvēks pielāgojas jaunajam. Bet pēc gada ņemiet mani aiz rokas un velciet ārā, parādiet atkal pasaules kustību, notikumus un trakumu. |
|