| |
| |
|
Nu re, Jāņu jautājumā vismaz pirmais piedāvājums ir. Izklausās gana interesanti un ar jauniem cilvēkiem, lai akceptētu. Un nākamā nedēļa solās būs pilna ar lietām, kas dara mani priecīgu. Es drīz aizsākšu savu klauna blogu arī, lai ir ko pēc tam atcerēties. |
|
| |
|
atkal viss sakrīt vienā čupā un, ja paskatās uz jūniju, brīvais laiks ir daži rīti un daži vakari, bet pilnīgi brīvu dienu nav. vienīgi jāņi. kas šogad vispār notiek? |
|
| |
|
šodiena bija gara. rīts sākās ar interviju kā klaunam iet pa slimnīcu un pirmais pārbaudījums klauna tēlā izklaidēt mazliet mazos. un bija karsti, un nesanāca smuks komandas darbs, bet es visu izdarīju, cik labi spēju, un viss kārtībā :) jāskatās raidījums 4 istabas vai kaut kas tamlīdzīgs pa ltv1 |
|
| |
|
hehe, izrādās mans, iespējams, topošais partneris klauns ir dzejnieks. http://www.youtube.com/watch?v=3PubRyok Bet, enīvei, es nevaru sagaidīt, kad iesim pa riktīgo uz slimnīcu. rīt būs mazais pārbaudījums - mēs divi klauni atrādīsimies tv un pirmo reizi patstāvīgi ieiesim slimnīcas vidē kā klauni. |
|
| |
| |
|
Diplomdarbs gandrīz jau pabeigts - tikai prezentācija, anotācija un daži secinājumi. Jēah, šovakar vajadzētu arī to beigt. Rīt klauni un brīvdienās beidzot varēšu aizbraukt uz laukiem! |
|
| |
| |
|
bet vispār jokaini, nebūs tagad neviena izrāde līdz pat 19. (?) jūnijam. võu. un vakar bija forši - varbūt ne tā pati spēcīgākā izrāde, bet skatītāji bija burvīgi un atmosfēra lieliska! :) |
|
| |
|
es vakar no rīta aizrakstīju tādu e-pastu, ka tagad bail vērt vaļā vispār gmail. tfu. Nekad neko nedari emociju varā! |
|
| |
|
Šis vakars ir kaut kādā veidā īpašs. Pirms trijām stundām atkal sajutu pilnīgu izmisumu, kas robežojās ar iespējamību izplūst asarās un tā pavadīt visu nakti. Vispār, jau pirms dažām dienām jau no māsas izskanēja tā vispārīgi, bet tomēr ļoti manā virzienā vērsts, ka mēs, 90. gads esam tādi nekādi - īsti neko nedarām, tikai šo to, neko nopietnu, visu laiku mētājamies.. Un šovakar, kad manējie brauca uz laukiem no mammas izskanēja jautajums, vai negribu braukt līdzi, bet es nevaru, jo rīt un parīt ir klauns. "Ak, nu pati jau iesaistījies tajā" . Jā, pati iesaistījos, un kaut gan šobrīd tas prasa ļoti daudz laika un man tas vēl nenes nekādu izaugsmi un naudu, tomēr es apzinos, ka nākotnē es sevi cienīšu vairāk par to, ka būšu izturējusi šo periodu. Un es zinu, ka uz mani liek lielas cerības citi. Ne mani tuvākie gan... diemžēl. Bet ne par to stāsts. Lai nepavadītu vakaru nožēlojami čīkstot par dzīvi, es aizgāju uz kino. sākumā gribēju kādu kompaniju, bet tad ssapratu, ka gribu iet viena. viena. uz the great gatsby. Un filmas vidū man atnāca īsziņa no tēta kolēģa jeb vecāku drauga, vai svētdien nevēlos iedzert vīnu un parunāties. mazliet jau dīvaini no sākuma. Bet, viņš ir nu jau trīs reizes bijis uz izrādēm. Un viņam patīk. Un es sapratu, ka tas ir pavēris man jaunus apvāršņus. Ko tētis teiks, ka viņa labākais draugs novērtē to, ko es daru un kas esmu, vairāk nekā viņš pats? Bļāviens! Es tik ļoti šobrīd sāku apzināties to, ka daru to visu tikai tādēļ, lai kādā brīdī mani ievērotu manis pašas vecāki. Es pat pieķeru sevi pie domas, ka iešu tālāk studēt ārstus vai pabeigšu vecmātes stradiņos, lai tikai pierādītu, ka to varu, ka es visu nedaru tāpat vien. Ieguldu tik daudz laika un sevis teātrī, lai kaut kad sasniegtu tādu līmeni, ka manējiem tās nesķitīs tikai muļķības. Nu re, pirmais solis sasniegts - nākamajā reizē kādos svētkos es runāšos ar viņu draugiem kā līdzīgs pret līdzīgu, nevis tikai aprobežošos ar kā iet studijās un kā jums darbā. Vai ar klauniem - kad sabiedrība sāks novērtēt mūsu darbu, varbūt beidzot dzirdēšu kaut ko atzinīgu no viņiem. |
|
| |
|
Protams, dienā, kas paredzēta darba rakstīšanai, galva ir kā spainis, kakls sāp, viss riebjas un nespēja koncentrēties ir augstākajā līmenī. dēm. |
|
| |
|
vakar reāli uznāca skumja, kad manējie, savākuši krāsas un audeklus, aizbrauca uz laukiem. es arī tā gribu. bet es vakar čakli pārrakstīju uz kompja interviju (velreiz paldies S. par diktafonu). Un šorīt dodos uz darbiņu, pēc tam uzreiz uz Liepāju. Ceru, būs forši - žēl tikai ka tik mazā kompānijā. Bet vismaz viena no 101 lietas atkal būs izdarīta. Un rīt jau nez cikos būsim mājās, lai atkal pa taisno uz izrādi. Man jau patīk, vienkārši gribās vēl kaut ko, bez teātra, klauna, darba, diplomdarba. Bet vakar bijām ierakstīt raidījumu. sākumā sēdēju malā un klausījos, jo kaut kā tik brīvi nejūtos mikrofona priekšā, bet tad nomainīju ik pa laikam dažus puišus un sanāca labi - nu pietiekami labi, lai laistu ēterā otrdien, bet vienmēr jau var labak, mazliet čakras ciet tādā vidē mums visiem. |
|
| |
| |
| |
|
vakar atkal uz mēģi bijām mazā sastāvā, tāpēc tika nolemts aiziet uz slepenajiem. Un, ah, es ar katru reizi savējos mīlu arvien vairāk. Jo šis šovs nebija baudāms. A varbūt man vnk impro ir apnicis skatīties, bet diez vai tas ir iemesls. skumji pat mazliet. ir jau tā, ka pēc viena vakara nevar spriest, bet pat spilgtākais moments - četrokas, kad kaut kas reāli tiek darīts uz skatuves, šajā gadījumā, stādīti stādi - bija labs, bet, ja katru reizi tā ir vakara nagla - nu cik ilgi tevi pārsteigs, ka T. ēd visu, ko viņam bāž mutē utt. Bet nu turās! Lai impro aug! |
|
| |
|
Vakar ar vecmātītem pasēdējam GR terasē. jauks vakars. un kopā nonācām pie secinājuma, ka mums ir 3 nedēļas laika. haha. fāāāk. |
|
| |
|
Fakin grūti ir sarunāt intervijas. Sāku just, ka arī darbam nav jēgas, jo darba pamatideja - vecmātes grib dalīties ar labo! sūdu grib. |
|
| |
| |
|
pavadu sestdienas vakaru meklējot fotogrāfijas, ko varētu mēģināt uzgleznot. un man patīk. pat negribās nekur iet, neko darīt, neko dzert un runāt. |
|