vakar reāli uznāca skumja, kad manējie, savākuši krāsas un audeklus, aizbrauca uz laukiem. es arī tā gribu. bet es vakar čakli pārrakstīju uz kompja interviju (velreiz paldies S. par diktafonu). Un šorīt dodos uz darbiņu, pēc tam uzreiz uz Liepāju. Ceru, būs forši - žēl tikai ka tik mazā kompānijā. Bet vismaz viena no 101 lietas atkal būs izdarīta. Un rīt jau nez cikos būsim mājās, lai atkal pa taisno uz izrādi. Man jau patīk, vienkārši gribās vēl kaut ko, bez teātra, klauna, darba, diplomdarba.
Bet vakar bijām ierakstīt raidījumu. sākumā sēdēju malā un klausījos, jo kaut kā tik brīvi nejūtos mikrofona priekšā, bet tad nomainīju ik pa laikam dažus puišus un sanāca labi - nu pietiekami labi, lai laistu ēterā otrdien, bet vienmēr jau var labak, mazliet čakras ciet tādā vidē mums visiem.
Bet vakar bijām ierakstīt raidījumu. sākumā sēdēju malā un klausījos, jo kaut kā tik brīvi nejūtos mikrofona priekšā, bet tad nomainīju ik pa laikam dažus puišus un sanāca labi - nu pietiekami labi, lai laistu ēterā otrdien, bet vienmēr jau var labak, mazliet čakras ciet tādā vidē mums visiem.