| 13. Dec 2007 19:31 vakar iegāju Randomā un pajautāju vai ir atstāta paciņa Anetei. Ir. uzrādīju personas apliecinošus dokumentus un man rokās tika iespiesta papīra maisiņā iesaiņota dāvaniņa ar uzrakstu Anetei. Veru vaļā un kaut gan zinu, kas tur ir iekšā - sejā neviltos prieks. velku ārā melno diska vāciņu. Klāt kartiņa, kas vēsta: ''Liels paldies par atbalstu! Lai labi klausās! Anetei no Imanta.'' Nu ja, te nu tās ir, skaistās Dakša dziesmas. un pilnīgi legāli nonākušas manā īpašumā.
Lido!
Lido tālu, tālu, mans neaizmirstamais draugs!
Lido tur, kur tevi nes, - tur, kur gaiss –
Tur tu piedzimi un dzīvoji, un mani satiki;
Lido tur, kur tevi nes, - tur, kur gaiss –
Tur es tevi iemīlēju, mīlēju un pazaudēju...
Lido tālu, tālu, mans neaizmirstamais draugs!
Lido tur, kur mūžīgās jaunības spīts, -
Mēs šeit esam veci, akli, kurli, mēmi, vāji, slimi;
Lido tur, kur mūžīgās jaunības spīts, -
Tāds kā mēs tu arī biji, līdz sev spārnus izaudzēji...
Lido tuvu, tuvu, mūsu neizsīkstošais draugs,
Gar mūsu mājām, pār mūsu jumtiem...
Lido, aplido, aizlido...un tad atkal tālu, tālu –
Tur, pie citiem tādiem pašiem,
Tādiem pašiem tā kā mēs – lido, aplido, aizlido!...
/Imants Daksis/ 2 raksta - ir doma    |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}