apziņas mijkrēslī dziļā pamostas bezgalība - brīnišķīgs rīts

Un vasara ir nogurusi
Un kas zin, kad sāks līt
Tu guli uz manas grīdas
Tu jautā: "Vai esmu tava?"
Un vasara ir nogurusi
Un, kas zin, kad sāks līt
Tu atpakaļ neatskaties
Tu. Vai tiešām gribi sasteigt?


bet es braucu pie vecmāmiņas ēst aprikōzes. čau!

Mūzika: melnbaltā, protams