| turpinot bezjēgu// |
[9. Jan 2004|13:03] |
Uzminiet, kur es tagad esmu.. nu protams, tikko pēc eksāmena un ar jautrām filosofiskām noskaņām tagad rakstu šo ..nu kā gan citādi to var nosaukt ja ne par SWIESTU!?
Nesenais murgojums par moderno un nemoderno, komerciālo un nekomerciālo, izcelšanos un būšanu pūlī turpinās! un nonāk līdz ārprātam, kura lakā nevar ne aizmigt, ne arī pamosties bez drebošām rokām. cik primitīvi gan ir domāt par visu laiku svarīgāko filosofijas jautājumu..nu par dzīves jēgu protams! par laiku, telpu un citām bezjēgām. Jā, tagad jau tas ir kļuvis ļoti moderni tā runāt, tagad ir baigi moderni izspļaut kādu nihilistisku frāzi, moderni ir nīst Ziemassvētkus un pats drausmīgākais ir tas, ka arī es pats turpinu šo muļķību. Tagad jau labākais veids kā izcelties itkā augstākā sabiedrībā ir sakot, ka neciet komerciju, ka man patīk tikai un vienīgi profesionālais kino vai tikai un vienīgi nekomerciālā mūzika....un tad sarunu var attīstīt gaismas ātrumā, apsteidzot Einšteinu formulu drukāšanā. Izcelties tagad ir kļuvis par neatņema=mu neizselto ļautiņu sastāvdaļu, domāt, ka esi gudrākai un itkā kritiski analizēt notiekošo arī ir apsveicami(tā kā es to tagad daru), ja gribi paspīdēt ar ja nu ne kā zelta, tad vismaz kā ogles gabaliņš. Muļķīgi ir būt apmierinātam ar dzīvi un tikpat muļķīgi ir būt ar to neapmierinātam, ja esi pa vidu, tad muļķīgi ir būt viduvējībai, un muļķīgi ir būt nihilistam.
Ak, Pasaules Valdnieks, ar ko tagad var atšķirt vienkāršos cilvēkus, tas ir ikkatrā no tiem. Un bezgēdzīgi ir rakstīt šajā žurnālā, jop tā taču ir tikai rētu uzšķēršana, jo tā ir tikai emociju izpausme, jo tas taču netiks lasīts sarunai, bet tikai un vienkārši lasīts..ja tiks. Un vēl bezjādzīgāk ir rakstīt to, ko tikko esmu uzrakstījis, bet es esmu mazohistiski noskaņots sadists, kurš tagad jūs apkraus..ja varēs..ar liekām problēmām..un aizvāksies prom dziļajā pūlī, lai varētu plūst tik pa straumi un nedomāt par to, kas ir bijis, kas būs, jo tagadne arī ir tikpat laikietilpīga kā nākotne un pagātne.
Priekš pārējiem es taču esmu un palieku tikai viens cilvēks, tikai statistikas vienība, tikai punkts galvu rindās, tikai tas, kas es īstenībā esmu priekš tiem, bet tādēļ jau arī ir jānovērtē katrs cilvēks kā vesela pasaule nevis pasaule kā cilvēku kopums, statistikas dats. Bet tā jau atkal ir tikai un vienīgi man pasaule, kurā es dzīvoju, kuru es redzu un man ir pilnīgi vienalga, ka kāds to jau ir teicis pirms manis, toties es pats esmu nonācis līdz šai domai un izprotu to, iespējams, arī vismaz nedaudz savādāk nekā tie tur...kas tur? Pārējās pasaules! |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}