Vai patiesi tā vienmēr ir, ka pirmais, ko cilvēks dara sarunājoties, ir centieni uzkruķīt savu pašapziņu, iztēlot sevi pārāku esam par otru, izcelties ar savu oriģinalitāti, neformālismu, (ne)modernismu un citām fīčām? Kad mēs runājam (cik nu runājam), neesmu novērojusi šādas parādības no tavas (un manas, cerams) puses. Viekārši parunājam :)

(Reply to this) (Thread)

bet tieshi no taadaam situaacijaam es arii gribu izbeegt, .... taadeelj vienmeer meeginu atiet nost no dotaa modelja.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

hmm, dolzhna priznatsa 4to tvoji teksti horoshi (kak bi eto ne gubila moju samouverennostj)
Ir labi runāt par pašapziņas celšanu uz cita rēķina, tikai jautājums vienmēr paliek viens un tas pats - vai tad ikdienas komunikācija nav tieši tas?Pašapziņas celšana, turklāt, ja to izdodas panākt abiem un uzreiz un bez blakusefektiem...vai tu nepiekritīsi? :)

(Reply to this) (Parent)