Kopš aizvakardienas atsāku nēsāt savu sudraba ķēdīti ar horoskopa zīmi. Un uzaicināju pastaigāties un iedzert tēju savu darbabiedru.
Šķietami nesaistītas lietas, bet man patīk saskatīt mazās sakritības.
Tāpat kā puišus, ar kuriem pavadīt laiku, izvēlos pēc horoskopa zīmes.
Skumīgi komiski, jo tā "viena lielā lieta, kam ticu" ir zinātne. Ne gluži astroloģija.
Tās dažas attiecības un vīriešu kārtas draugi, kas man kaut ko ir nozīmējuši, iekļaujas tajā, ko atklāti sociālajos portālos esmu definējusi (ar ironiju, bet still) - meklēju zivis un skorpionus. Šajā definētajā apstāklī neminot to vienu, kas manuprāt varētu būt īstais, - vērsis.
Un te nu es piedāvāju "iedzert tēju ārpus institūta", un viņš piekrita, un piektdienas pēcpusdienā mēs darījām visu tā, kā manuprāt ir perfekti. Vai ir tik absurdi pēc vienas draudzīgas pastaigas un glāzes karstvīna Čomskī domāt tik uzmācīgas domas? Manuprāt, ir absurdi, jā.
Bet ja es būtu maza un dumja (jāpiebilst, kā līdz šim), es atļautu sev sapņot. Ar tevi man saistās četras lietas (hipotētiskas) - zvaigznes, jūra, tēja un jefferson airplane. Lai gan visticamāk iemesls šādām domām ir tikai manī. Es dzīvoju viena, esmu viena un neesmu ne tuvu tikusi iemīlēšanās sajūtai kopš oktobra. Tas ir nebijis pusgads manā līdzšinējā dzīvē.
Tas ir pusgads mēģinājumu samierināties ar vienatni un to, ka normālai tālakai dzīvei nepieciešams pieņemt lēmumu. Ne vienu vien. Darbs man ir līdz aprīļa beigām. Studijas ir līdz jūnija vidum. Un divdesmit trīs ir līdz jūnija beigām. Kas ir nenoliedzami nomācoši.
Un tad ir tās dažas lietas, ko paspēju tev izstāstīt - man patīk rupjas grāmatas, somā vienmēr nēsāju korķviļķi, man ir vājība pret vīriešiem, kas darbojas zinātnē, un, lai gan ikdienā pārvietojos ar velo, nokritušu ķēdi nemāku uzlikt atpakaļ.
Nu lūk, un manas pašpietiekamības celšanas vārdā es atmetīšu ar roku plānam, kas jau ir manā galvā. Es gribu tevi iepazīt - dzert tēju reizi nedēļā, uzspēlēt šahu turpat institūtā, uzzināt, kāda ir tava doktora darba tēma. Ja tu izrādīsi vēlmi, tad pavadīt laiku ārpus institūta. Mācīties no savām kļūdām - mana dzīve ir mana, tāpat kā mani parādi, nākotnes plāni un brīvais laiks. Nekādu čīkstošu īsziņu par to, ka mums vajadzētu vēl satikties un braukt uz kādu no vietām, ko šogad vēlos apskatīt; nekādas stalkošanas internetā.
Gribi mani? Tad iepazīsimies tuvāk (ar zvaigznēm, šahu un jūru). Bet es neplānošu kopīgas aktivitātes. Tādēļ, ka tu man patīc. Un mums ir brīnišķīga horoskopu saderība.