Sestdiena, 7. Dec 2013, 10:45
Man vajadzēja kādu atskaites punktu, kurā apstāties un ieņemt miera stāvokli. Pirmais sniegs un vēl viena (iespējams pēdējā) reize, kad droši uzceltā pasaule brūk. Bez naida un aizvainojuma, tiesa, ar nelielu nožēlu par nespēju sevi kontrolēt.
Jau iepriekš rakstīju, ka pietiks skriet apkārt un grābt kaut kādas mākslīgas emocijas pa malu malām. Tagad man ir atskaites punkts, no kura nomierināties. Un mācība par to, ka jātic savai sirdsbalsij - ja tā saka "nepieej tik tuvu klāt, dabūsi pa seju", tad tā visticamāk arī būs. Ar dievu Otrdiena, 17. Dec 2013, 22:03 (Anonymous)
Come and hold my hand I want to contact the living Not sure I understand This role I've been given
I sit and talk to God And he just laughs at my plans My head speaks a language I don't understand
I don't want to die But I ain't keen on living either Before I fall in love I'm preparing to leave her I scare myself to death That's why I keep on running Before I've arrived I can see myself coming
I just want to feel real love Feel the home that I live in 'Cause I got too much life Running through my veins Going to waste |