Sestdiena, 7. Dec 2013, 10:45
Man vajadzēja kādu atskaites punktu, kurā apstāties un ieņemt miera stāvokli.
Pirmais sniegs un vēl viena (iespējams pēdējā) reize, kad droši uzceltā pasaule brūk. Bez naida un aizvainojuma, tiesa, ar nelielu nožēlu par nespēju sevi kontrolēt.
Jau iepriekš rakstīju, ka pietiks skriet apkārt un grābt kaut kādas mākslīgas emocijas pa malu malām. Tagad man ir atskaites punkts, no kura nomierināties. Un mācība par to, ka jātic savai sirdsbalsij - ja tā saka "nepieej tik tuvu klāt, dabūsi pa seju", tad tā visticamāk arī būs. Ar dievu Otrdiena, 17. Dec 2013, 22:03
(Anonymous)
Come and hold my hand
I want to contact the living
Not sure I understand
This role I've been given
I sit and talk to God
And he just laughs at my plans
My head speaks a language
I don't understand
I don't want to die
But I ain't keen on living either
Before I fall in love
I'm preparing to leave her
I scare myself to death
That's why I keep on running
Before I've arrived
I can see myself coming
I just want to feel real love
Feel the home that I live in
'Cause I got too much life
Running through my veins
Going to waste |