[icon] Friends
View:Recent Entries.
View:Archive.
View:Friends.
View:User Info.
You're looking at the latest 20 entries.
Missed some entries? Then simply jump back 20 entries

Time:08:54 pm
Citās ziņās - manā dzīvokļu mājā ir palielinājusies īrnieku daļa ar bērniem. Mazā sirotāju banda ir kā tādi acīgi vanagi - nepaiet ne 5 minūtes, kopš izlieku terases ejā izvēdināties un izžūt izskaloto miskastes spaini, kă tie jau ir klāt, lai izpētītu.

Viena sīkā, kurai ir kādi 5-6 gadi, ir mini-kugars, jo ikreiz, kad viņu redzu, šai mugurā ir kaut kas ar leopardu vai tīğeru rakstu un reizēm ir pilnīgs kugars no galvas līdz kājām vienos plankumos, saulesbrillēs un uzkrāsotām lūpām. Jep, esmu judgemental gorilla.

Tā jau viņi dzīvot netraucē, bet aizvakar gan mazie perdeļi pārkāpa sarkanās līnijas, jo bija uzrakstījuši "peža" (holandiski, protams) uz mana Nmax skūtera noputējušā vējstikla. Nu, es ceru, ka viņu trusīts, kurš uz balkona dzīvo, pēkšņi nesasirgs.

P.S. Ja ir lēna aizdedze, paskaidroju, ka augstākrakstītais ir jāuztver ar humoru.
comments: 2 comments or Leave a comment Tell A Friend Add to Memories

Time:08:36 pm
Vakardienas tirgus diena nozīmē ieiešanu zivīgu smaržu virpulī.
No rīta lietišķi izķidāju un sagriezu gabaliņos divus kalmārus un ieliku saldētavā kā panikotāji griķus pieliekamajā. Lai ir gatavi, kad būs iedvesma risoto.

Savukārt vakariņās izmēğināju ķemmes gliemenes (scallops) pilno ciklu ar tīrīšanu, skalošanu, cepšanu un noslīcināšanu sviesta-ķiploku-saldā krējuma mērcē.

Un paralēli vēl pagatvoju vistu basku gaumē ar visu piparu apsvilināšanu uz gāzes.

To laikam sauc par dzīrēm mēra laikā.
comments: Leave a comment Tell A Friend Add to Memories

Time:12:36 pm


“Pārnākot mājās, atradu sievu saposušos tā, it kā viņa būtu pabijusi ārzemēs, taču es domāju, ka nebija gan, uz ko viņa man atbildēja kaut kā tā, kā man nepatika, un es viņu nedaudz pavilku aiz deguna, saprotams, lai viņu apvainotu un vēlāk mierinātu, kaut arī centos to noliegt, taču izdarīju to steigā, nabadzīte uztvēra to slimīgi, domāju, ka deguna saspiešana tiešām bija sāpīga, jo viņa vēl diezgan ilgi raudāja, taču pamazītēm mēs atkal kļuvām par draugiem gan pēc vakariņām pie manis kabinetā, gan arī vēlāk gultā.”

Semjuels Pīpss 1664. gada 5. aprīlī
comments: 7 comments or Leave a comment Tell A Friend Add to Memories

Time:11:46 am
Piedzerties un publiski izpildīt mājasdarbu laikam nebija sliktākais, ko varēja darīt vakar.

Bet tas, cik ļoti atšķirīgi cilvēki mēs būsim pēc tam, kad šis beigsies... Uzēstos kilogramus gan jau noskriesim un sačakarētos paradumus salabosim*, bet kaut kas būs tik ļoti mainījies

*Nesen, piemēram, gandrīz vai uzrakstīju cilvēkam "vai es drīkstu tev pieskarties un pēc tam nekad vairs to roku nemazgāt" un tad sapratu, ka šī frāze ir pilnībā zaudējusi sākotnējo "es tevi paceļu elkdievības statusā" nozīmi
Lai gan nebūtu vajadzējis rakstīt arī šajā nozīmē, tā ka labi vien ir
comments: 3 comments or Leave a comment Tell A Friend Add to Memories

Time:02:05 am
Šodien mūsējā municipalitātē nomiruši divi seniori.
Lūk, tā izplatās šis lipīgais draņķis. No Ķīnas nekurienes līdz salas kalniem nekurienē.
Pastaigājiet vēl kāds uz darbiem un pa kluso pasākumiem ar draugiem, jo man tā gribas. Piedalieties šajā ķēdītē.
comments: 1 comment or Leave a comment Tell A Friend Add to Memories

Current Music:NSRD - Labrīt putra
Time:10:18 pm
Labrīt putra kur tu biji
Nāc pie manas mutes klāt
Kad es tevi izēdīšu
Tad varēšu padziedāt
comments: 1 comment or Leave a comment Tell A Friend Add to Memories

Time:09:29 pm
Es nedaudz palasījos iestāšanās noteikumus RSU un jūtu neklātienē sevī ķirurga talantu. Esmu gatavs operēt prezidentu :)
comments: 2 comments or Leave a comment Tell A Friend Add to Memories

Time:02:35 pm


"Šodien brīnišķīga diena. No visām pusēm uzradās kalni: zili, safīrkrāsā, dzelteni un sarkanbrūni. Pelēkas debesis un perlamutra tāles. Pa platas straumes gultni nonākam līdz Karakizilam, tas ir, “melnsarkanajam”. Šis nosaukums ir piešķirts taisnīgi, jo klintis ir veidotas no melna un sarkana lielgraudaina granīta. Tuksneša klusums. Cik gan labāki ir šie vientuļie langari par pilsētām un netīrajiem tirguslaukumiem. Žēl iedomāties, ka mēs varētu būt gājuši četras dienas starp vientulīgām klintīm un tāliem sniegājiem. Šodien ieraudzījām pirmos zemos skujukokus. Pa visu dienu, septiņdesmit četru verstu garumā tikai viens nožēlojams langars ar sliktu aku “simt aršinu” dziļumā. Pa visu dienu tikai divas mazas karavānas ar izkāmējušiem mūļiem. Skaidrs, ka mēs neejam pa ķīniešu lielceļu, bet pa jaunu, vēl neatklātu zemi. No kalniem spraucas melnu slānekļa un ogļu veidojumu līnijas. Un viss tuksnesis pamiris nākotnes soļu gaidās."

Nikolajs Rērihs 1926. gada 4. aprīlī
comments: Leave a comment Tell A Friend Add to Memories

Subject:privāts pasākums
Time:02:18 pm
kā jums šķiet, kas ir saprotams ar 4.5.5 punktā minētajiem "privātajiem pasākumiem"? kur ir tā robeža, kad kādu darbību var uzskatīt par privātu pasākumu? pagaidām nekādu precizējumu neatrodu.

vai, piemēram, grupa, kas reizi nedēļā privātās telpās sanāk uz mēģinājumu jau klasificējas kā "privāts pasākums"? vai vakariņas nelielā draugu lokā savās mājās?

https://likumi.lv/ta/id/313191#p4.5
comments: 17 comments or Leave a comment Tell A Friend Add to Memories

Time:10:57 pm
Nope, nope, nope, šodien vairs nestrādās, nebūs, ejietkajūsvisieskrieties
comments: Leave a comment Tell A Friend Add to Memories

Time:07:58 pm
Tā nu viss vakar sakliedzu uz visiem šodien drusku mieriņš
Bet nu jēz
comments: Leave a comment Tell A Friend Add to Memories

Time:01:40 pm


“Mīlestībā bailes ir uzticības pamatā. Bailes šķirties, jo bail, ka nākamais nebūs tik labs vai tik noturīgs, vai no tā, ka tavs iepriekšējais bez tevis jutīsies tīri labi. Sievietes nemaz tik bieži nepamet dzērāju, kā par to tiek runāts. Dzērājs, būdams brīvdomātājs, vienmēr dabūs citas sievietes, turklāt viņš izraisa mātišķas jūtas un arī seksuālu interesi, jo viņš ikreiz ir cita persona.”

Dona Pauela 1941. gada 3. aprīlī
comments: 7 comments or Leave a comment Tell A Friend Add to Memories

Time:01:35 pm
jautājums datorgudriniekiem - kas varētu būt par iemesliem tam, ka laptops, pieslēgts pie strāvas, pa laikam met ārā paziņojumu "low battery" (reizēm arī vnk izmet uz ekrāna "locking") un slēdzas ārā? Baterija visu laiku turēja ap pusotru stundu, bet vienā dienā pārtrauca lādēties un cauri.

Jā, nav jauns. Jā, ir bijušas problēmas iepriekš.
Šobrīd vnk ir galīgi neaļo pirkt jaunu, tāpēc gribu saprast, vai šis ir kas labojams vai tomēr nav variantu.

Paldies!
comments: 22 comments or Leave a comment Tell A Friend Add to Memories

Time:12:38 am
Jāpiezīmē, ka, iespējams, no man zināmajiem vecākiem (kas, atšķirībā no manis, stingri propogandēja "manam bērnam ierobežotu ekrāna laiku!!!"), es esmu viens no retajiem, kas katru dienu 1) piedraud saviem bērniem ar ekrāna laiku, ja nebūs izdarīti mājasdarbi 2) raksta skolotājām ziņas "lūdzu attaisnojiet manu bērnu neesamību pie ekrāniem, viņiem tas riebjas"

joke's on me now I guess?
comments: 5 comments or Leave a comment Tell A Friend Add to Memories

Time:10:31 pm
Pozitīvais:
- stunda, pusotra, ko no rītiem ilgāk pagulēt;
- mājās 1 sekundi nevis 40 min - 1h vēlāk pēc darba beigām;
- garas pastaigas pēc darba ik pārdienu - tuvumā parks, ezers, lauki ar zaķiem, kazām, aitām, putniem un maz cilvēkiem;
- dabūju pastāvīgo līgumu (pirmais gads paskrēja nemanot);
- var iepirkties darbdienu auto-tirdziņos, kas turpat aiz loga uz ielas (siers, zivis, rieksti, gaļa, vēl šis tas);
- strādāt no mājām ir supermierīgi (man gan beidzot sāk pietrūkt ofisa vides, who knew) - miers, klusums, labāka kafija;
- beidzot var koncentrēties visādiem foršiem projektiem (interaktīvie dashboardi, fakjē);
- izdodas mazliet labāk izvairīties no vainas ceļojuma produktu izmešanas dēļ, jo sanāk biežāk gatavot (brīvprātīgā piespiedu kārtā, kā mana mamma saka).

Mājas šrubēšana gan galīgi nav topā. Kad putekļi un mikrobi un zeķes apkārt lēkā - tomēr kaut kā mājīgāk nekā sterilā vidē. Tā es sev saku.

Negatīvais:
- es gribēju nepirkt neko amazonē, jo fek bezos, bet nu jā, tomēr nenoturējos un pasūtīju pāris grāmatas un sveces;
- tikai kādas 2x ir sanācis izbraukt ar manu mīļo Nmaxi pēdējo 2 nedēļu laikā.

Visā visumā un kosmosā ir OK (es esmu tas suns, kas dzer tēju degošā mājā).
comments: Leave a comment Tell A Friend Add to Memories

Time:05:59 pm
Kā jums liekas, kāpēc mums ir viszemākie saslimstības rādītāji un vienīgajiem joprojām 0 nāves gadījumu visās Baltijas valstīs? Iedzīvotāju blīvums un dabiskā introverce visās trijās valstīs apmēram taču ir vienāda. Jeb tā ir statistiski nenozīmīga sakritība, par ko nav vērts lauzīt galvu?
comments: 57 comments or Leave a comment Tell A Friend Add to Memories

Time:12:17 pm
Kokā man aiz loga patlaban ligzdu vij vārna. Vai tas nozīmē, ka neviens saprātīgs mazputniņš dobumos vairs nemājos? Šopavasar un turpmāk nevis čivināšana, bet tikai ķērkšana?
comments: Leave a comment Tell A Friend Add to Memories

Time:09:47 am


“Šodien mēs uzsākam garu ceļojumu. Autobuss atiet deviņos no rīta un sasniegs Džeksonvilu divos naktī. Tas ir “ekspresis”, kas pietur tikai vienā vai divās vietās. Salonā pārdod sendvičus un kokakolu, krēslu atzveltnes ir atgāžamas atpakaļ, naktī katrs ieslēdz mazu personisku lampiņu kā lidmašīnās. Un stjuarts palīdz mums ērtāk iekārtoties, pieregulējot sēdekļus, nosaucot nākamo pieturu un pastāstot par ainavu aiz loga. Mēs ceļojam cauri Luiziānai, Misisipi un Floridai. Deltas atzari ir plati kā ezeri, tie mirdz saulē, un Meksikas līcis ir zils kā medusmēneša sapnis. Palmas, kaktusi, rododendri, ziedošas pilsētas, tropiskie meži ar biezu augu valsti, romantiskas mājiņas ar mierpilniem mauriņiem, vientuļas, pussagruvušas būdiņas mežos, mirguļojoša jūra, gurdenas lagūnas, nokarenās “spāņu sūnas”, greznas un biedējošas – vienas dienas laikā Dienvidi atklājās mums visos savos kontrastos. Un šīs dienas laikā Dienvidu lielā traģēdija vajāja mūs kā uzmācīga apmātība. Pat ceļotājs, kura skatu ierobežo autobuss un uzgaidāmās telpas, nevar no tās izbēgt. No brīža, kad iebraucām Teksasā, lai kur mēs dotos, gaisā bija jūtama naida smaka – arogantais balto naids, klusais melnādaino naids. Stacijās respektablas, bezgaumīgi ģērgušās vidusšķiras matronas ar skaudīgu naidu lūkojas uz koši tērptām un jautri rotātām jaunām melnajām meitenēm, bet vīriešus aizvaino nepieklājīgi skaistie jauno melnādaino vīriešu ķermeņi, tērpti vieglos uzvalkos. Amerikāniskajai pieklājībai šeit nav vietas. Drūzmējoties rindā pie autobusa, melnādainie tiek izstumti. “Tu taču nedomā palaist to nēģerieti pa priekšu,” no naida drebošā balsī kāda sieviete saka savam vīram.”

Simona de Bovuāra 1947. gada 2. aprīlī
comments: 6 comments or Leave a comment Tell A Friend Add to Memories

Time:08:43 am
Sīkie sīkumi, kas
1) objektīvi nekā neietekmē manu dzīvi
2) vispār neko nepasaka par mani kā cilvēku
3) nekad nav bijuši manis izvēlēti
ir viskaitinošākie.
Aizdirš smadzeņu kanālu, neko jēdzīgu nedod un čakarē nervus, that's all. *iedzer magneB6*
comments: Leave a comment Tell A Friend Add to Memories

Time:02:30 am
Un varbūt ir tādi pusalkoholiķi, kas ārstējas un kam vajag iziet laukā vazāties, lai nenodzertos? Ir arī tādi cilvēki, kam kustības vajag, lai pēcāk nebūtu jāoperē mugurkauls etc. Kura valdība jebkur pasaulē būs atbildīga par visiem indivīdiem, par visiem cilvēkiem?
Juhūu, nekura ne par ko nebūs atbildīga. Mēsli vada valstis.
comments: Leave a comment Tell A Friend Add to Memories

[icon] Friends
View:Recent Entries.
View:Archive.
View:Friends.
View:User Info.
You're looking at the latest 20 entries.
Missed some entries? Then simply jump back 20 entries