present simple -
|
| ||||
Nu sviests. Kārtējais uzaicinājums uz dzimeni, vai tad citiem nemaz krīzes nav. Un A. loģiski,ka grib iet, lai arī finansu tam nav, viņam godaprāts un pareiza attieksme stāv pāri tam, ka mēs būsim liekēži. Nu nepavisam negribas sajusties kaunā. Ai, ai, ai. Varētu tupēt mājās un nevienam nerādīties, kamēr šis murgs nebūs beidzies... | ||||
comments: Leave a comment |
| ||||||
Šlesers savā intervijā norādīja, ka Indijā cilvēki dzīvo vēl sliktāk, ka nav ko čīkstēt Latvijā :D | ||||||
(Reply to this) (Thread) |
| ||||||
Ja tie ir radi, draugi vai vismaz labi paziņas (citi jau parasti uz dzimenēm neaicina), tad taču sapratīs, ka nevarat atnest dāvanu vai ciemakukuli. Var izlīdzēties ar kaut vai paštaisītu kartiņu vai asprātīgi pasniegtu pašiem vairs nevajadzīgu lietu... Mājās noteikti nevajag sēdēt, tas visu padara tikai sliktāku. Es no jaunā gada līdz jūlijam sēdēju mājās tieši šī iemesla dēļ - ka nav darba un nav naudas, bet negribas būt par liekēdi, un tas bija viens no drausmīgākajiem laika sprīžiem manā līdzšinējā mūžā, par spīti tam, ka man nav garlaicīgi un patīk būt pašai ar sevi. Faktiski tas sagrāva arī manas attiecības. Ir jāpārkāpj pāri sev un jāiemācās priecāties un būt lepnai arī tad, ja nav nekā. Jo ir taču lietas, par kurām nav jāmaksā, un draudzība ir viena no tām. Gan jau arī aicinātājiem neklājas viegli, bet tas jau nav iemesls, lai labi nepavadītu laiku dzimenes svinībās. | ||||||
(Reply to this) (Thread) |
| ||||||
tu domā tā? nu nezinu, es vnm esmu bijusi viena no tām, kam nauda labi grozās, varēju iedot, ne tikai aizdot, bet , kad tagad viss tā sagriezies ar kājām gaisā, jūtos ne savā ādā. protams, ciemos jāiet, draugi ir draugi, tikai laikam tas pašlepnums par lielu. | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
Mhm, pašlepnums ir tāda trausla lieta, ar kuru reizēm nevar saprast, kā apieties. Es visu mūžu esmu bijusi pilnīgi pretējā situācijā - knapinājusies un tikai pagājušajā gadā kaut kā tās lietas sakārtojās tā, ka varēju izbaudīt zināmu naudas sniegtu brīvību. Un man tieši tādēļ bija tik grūti atkal atgriezties pie knapināšanās (jo tā sajūta, ka, iespejams, tas nekad nebeigsies, ir drausmīga). Un šī gada notikumi man ir nesuši divejādas sajūtas - no vienas puses, naudas neesamība, protams, ierobežo un liek justies "mazvērtīgākai", no otras puses - es atkārtoti esmu sapratusi, ka es esmu es, neatkarīgi no naudas daudzuma maciņā. Tāpēc, manuprāt, ir svarīgi tikties ar cilvēkiem, iet ārpus mājas - uz bezmaksas pasākumiem vai kaut vai pastaigāties - lai apzinātos šo savu pašvērtību - caur draugiem, kuru attieksme pret tevi nemainīsies, arī ja kafijošanas vietā izvēlēsies pasēdēšanu parkā, caur atklājumu, ka sevi var nodarbināt un izklaidēt arī bez naudas tērēšanas... Nezinu, varbūt tev nav nepieciešams sevi sev pašai atkārtoti apliecināt, varbūt tu jūti, meklē, domā pavisam ko citu; bet diemžēl nemāku savādāk kā tikai caur savu pieredzi paust domas un attieksmi. | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
present simple -
|