Draugi

Sen gribu savākt izteicienus, ko cilvēki lieto, kad kāds nomirst - nu, tur visādus eifēmismus "devies mūžībā", "aizgājis no dzīves" un novēlējumus, ko cilvēki raksta sociālajos tīklos, kad apnīk rakstīt R.I.P., tādus kā "lai tev tur viegli" un "tagad tu esi pakāpies nākamajā līmenī". Kas interesanti, pārsvarā dominē kvazimitoloģisks priekšstats par kādu augstāku sfēru, kurā aizgājējs nodarbosies ar kaut kādām "augstākām" lietām ("uzspēlēs kopā ar Oziju"), retumis kāds atceras bērnišķīgo priekšstatu, ka mīļotais cilvēks tur no augšas noraudzīsies un redzēs, kā mums te pārējiem iet, kur nu vēl, ka mirušais kļūs par "eņģeli", kas sargās un vadīs mūs palikušos. Zinot, kādus reliģiskus uzskatus atbalsta Latvijas iedzīvotāji aptaujās, brīnos, ka tie nekādi neizpaužas ikdienas nekrologos un aizkapa epistulārajā žanrā. Kur novēlējums gulēt un rātni gaidīt, kad Kristus augšāmcels? Kur atgādinājums par pēcnāves mokām un neceļiem septiņāas karstajās un septiņās aukstajās ellēs atkarībā no karmiski sastrādātā? Kur, galu galā "Es zinu, ka mēs vēlreiz satiksimies, tik jautājums ir, kad tas būs un kur"? Vai tad ticība reinkarnācijai attiecas tikai uz sevi pašu ("Es zinu, kas esmu bijis iepriekšējā dzīvē"), bet uz tuvo vai slaveno mirušo šī dramatiskā iespēja satikties pēc trim četriem gadiem kādā suņu patversmē tiek izslēgta?

kas tur ir latviešiem, ka gribas saskaldīt to leduskalnu un viņā uzjāt utt.

Hello witty

Pirms divdesmit gadiem Cibā ierakstīju: "Iedomājies, un ja nu visa pasaule ir sajukusi prātā kādas īpatnējas psihotronās bumbas iedarbības rezultātā, visi ir kļuvuši pilnīgi traki un neadekvāti, vienīgie normālie cilvēki ir palikuši tikai tie, kas tajā brīdī atradās Cibā, nu, rakstīja tur kaut ko vai lasīja un nepamanīja attiecīgo komandu, turklāt tas viss vēl ir saistīts ar noteiktu apziņas un atmiņas kontinuitāti, ko nodrošina ierakstu secīgums un strukturētība, bet visi pārējie ir kukū, neko neatceras un nejēdz, nodarbojas ar kaut kādiem pilnīgi murgainiem darbiem un nodarbībām, nezin kāpēc pelna naudu, atdod līzingu, aizraujas ar pilnīgu šīzu un dzīvo nepareizi, vai ne?"

The Banker (2020)

ikoniskais ģitārists

Cilvēku lielākā problēma parasti izriet no viņu attiecībām ar informāciju, kas, savukārt, ir sekas bināru smadzeņu limitācijām.

Viņi domā kategorijās "balts/melns", "jā/nē" un informācijas kontekstā - "ticēt/neticēt". Ja cilvēks "valda" pār konkrētu informāciju, spēj apstrādāt šo info, nodot tālāk, analizēt, utt., tad skats no malas par šo cilvēku ir sekojošs - vai nu viņš tic "tam visam" vai arī netic.

Bet patiesība ir tāda, ka lielāko daļu dzīves cilvēki pavada starpstāvokļos. Nekas nav konkrēts. Bināra realitātes uztvere ir verga cienīga mentalitāte. "Ja tu runā par to, tad tu tam tici!" - jā, tu tā domā, jo savu limitāciju dēļ nespēj vienkārši izklaidēt savu prātu ar viena vai otra tipa informāciju. Spēja abstrahēties no savas neciešamās vēlmes citus savas relaitātes tēlus uztvert tā, it kā tu spēlētu videospēli kā galvenais varonis un visi pārējie būtu tikai kaut kādi par tevi komputētspējā zemāki, nespējīgāki cilvēki. Vai vēl traģiskāk - censties citos saskatīt sevi. Dies, kā man derdzas tādi cilvēki, kuri nespēj pieņemt un iemīlēt domas plurālismu!

Pohuj, cik desmitgades dzīvo uz šī akmens lodes - tāpat neiemācās, ka viss ir niansēts un nekas nav tā, kā tev šķiet, tu sasodītais idiot (šajā brīdī pats pasmaidu par savu rakstīšanu - rakstu kā tāds idiots, bet vismaz ar emociju!)e

"Vēlos uzsvērt - Apvienoto Nāciju pārstāvji NEKAD nepiedāvātu badā esošiem bērniem ēdienu apmaiņā pret sek*u!

Labdarības organizācija "Rumānijas Enģeļi" NEKAD neizvestu no valsts bāreņus, lai tālāk tos nodotu lietoša augstākās 1% sociālās klases p3dofiliem.

"Okej, gudrīt, tad labāk, lai nepastāvētu visas šīs alfabēta organizācijas, kas vismaz dažās no sūdu bedrēs atkritušo āfrikāņu bērneļu valstīs ir ieviesuši 1. nepieciešamības preču piegādi no ārpuses, principā glābjot viņus no droša bada? Labāk, lai viņi visi nosprāgst badā?"

Diez kā labāk risināt šo ētisko dilemmu, kur Rietumu palīdzība 3. pasaules bada un civilizācijas traģēdijas valstīs automātiski, ja ne gluži paredz sek5uālu vardarbību pret neaizsargātajiem valsts iedzīvotājiem no palīdzības organizētāju puses, tad vismaz krietni palielina iespēju, ka sāks veidoties šādas "ārpusreglamenta attiecības"? Vai tiešām ētiskākais risinājums ir ļaut viņiem visiem nosprāgt badā, jo tad samazinātos dzīvo cilvēku skaits, līdz ar to saruktu pieprasījums pēc pārtikas?"

Tas viss izklausās tik sasodīti absurdi, ka, apzinoties to, man vairs negribas vispār domāt!

Interesants eksperiments - ģitāra, kur stīgas spriego potenti magnēti un starp stīgas 1 galu un tiltu ir tukšums!

https://www.youtube.com/watch?v=ueCO4spGNPs

karoče, ir plāns ieviest saimniecībā aerogrila kungu
šobrīd kompilēju informāciju par zīmoliem un tehniskajām specifikācijām
sliecos uz cosori dual blaze

varbūt arī kādam no jums ir aerogrils?
modelis, pieredze, plusi-mīnusi?
mūsu redakciju interesē viss

Mīlu NTS kompilācijas. Šobrīd baudu beļģu tumšo postpanku/synthpopu. https://youtu.be/_6dLVrwfRzw?si=EJ4_LM4vPqQMhZOj

The Rip (2026)

ES NEPRASĪJU VISU ŠO GAISMU

For All Mankind (2019- S1-S4)

Tā.
Jokains ieraksts, bet bez jokiem:


ja gadījumā jūsu brīnumainie spēlmaņi izauguši līdz nākamajiem LEGO līmeņiem, es nopietnām biznesa un paedoģiskajām vajadzībām pērku LEGO Duplo zvērus (ziloņus, tīģerus, mērkaķus, haizvis, čūskas, zirgus, utt),
visa veida cilvēku figūriņas, princeses ieskaitot (tie var būt arī no konkurējošā Playmobil) un caurspīdīgos (tādā ziņā, ka balts, caurspīdīgos) klučus arī.
Vēl der trepes, logi, torņi, tilti: tie, saskaņā ar man zināmo, arī priekš nopietniem cilvēkiem ir meklējami taisni Duplo klāstā.


Rakstiet komentārus, pakomātus apmaksāšu, pakaļ Rīgas un saprāta robežās arī varu nobraukt.

Cenu arī taisnīgu bez kautrības lielas sauciet, nekādu "kaut ko garšīgu"/ "izdomā pati", lūdzu.

Paldies!

TVNET. Maestro publiskā paziņojumā atkārtoti norobežojas

nu, es taču esmu tas fakin postkoloniālais subjekts.

bāc, saprast atšķirību starp projekcijas lauku un autentiskumu (attiecībās, bet arī mākslā un sarunās) maina pilnīgi visu. Projekcijas lauks nav nekas bez barošanās no autentiskuma telpas, bet plaisā starp šiem abiem zeļ patriarhāts.

"But that's the thing,
is you don't ever really move on.
The people you've hurt,
the people you've lost
you just carry 'em around with you
wherever you go."

No reklāmas: “11. februārī aicinām uz aizraujošu un izklaidējošu lekcijizrādi par attiecību tumšākajām pusēm, kur psiholoģija savijas ar noziegumu stāstiem. Kas notiek, kad divi cilvēki kļūst par nevaldāmu spēku, kas apdraud gan sevi, gan citus? Tas būs ceļojums attiecību psiholoģijā un pasaulē, kur mīlestības stāsti beidzas ar noziegumu. Šī lekcija palīdzēs atpazīt toksiskas attiecības un labāk izprast cilvēku rīcības motivāciju. Iegūtās zināšanas var noderēt, lai veidotu veselīgākas un harmoniskākas attiecības ikdienā.

Lekcijizrādi vada Rūta Treija, kriminoloğijas un tiesu psiholoğijas docētāja.

Katra ieejas biļete nodrošina sēdvietu pie galdiņa.
Pasākuma laikā varēsiet baudīt dzērienus un uzkodas no restorāna PARKS.
Ieeja jau no pl. 18:00. Izrādes garums 3 h.”

DELFI. Lai izvairītos no ķermeņa atdzišanas un apsaldējumiem, jānodrošinās ar salam piemērotu apģērbu, kā arī, atrodoties ārā, jāizvairās no mazkustības.

Atgādinājums nākotnes sev: noskaties šo dokumentālo filmu par britu ambient scēnu.

Runājot par mākslas nodalīšanu no mākslinieka, mīlu šo franču NBSM bandas Melnais Mēris skaņdarbu. Vokāls ir ārpus šīs planētas. Un klasiskās ģitāras instrumentācijas piešķir šim stereotipiskajam žanram jaunu dimensiju.