Jau kādu laiku manā prātā ir doma, ka gribētu dabūt treniņa balisong (bez asas malas), bet tie ir tik dārgi, un es neesmu drošs, vai man būtu interesanti tam veltīt laiku. Iespējams, būtu smieklīgi iemācīties dažus trikus, kā arī man ir priekšstats, ka balisong ir patīkama fizika.

Pēdējās dažas dienas daudz braucu ar skrituļdēli, ko ziemā nebiju darījis nemaz. Aizvakar ar Eiženu aizbraucām uz Mežaparku. Viņš visu ceļu ar skūteri centās no manis aizbēgt, un brīžiem bija jāpieliek pūles, lai viņam turētu līdzi. Viņam pēc tam bija sarkana seja, viņš bija sasvīdis, bet pozitīvi pārsteidza tas, cik viņš bija žigls un cik motivēts sacensties. Domāju, tas bija tādēļ, ka Līgatnes braucienā viņš bija noguris un skubināms turpināt ceļu, savukārt tagad es biju tas, kurš ierosināja nenogurt un nesasvīst. Beigās, protams, nogurt un sasvīst nebija slikta doma.

Stacionāri olliji sanāk gandrīz katru reizi, augstums ir ciešams, varētu būt labāk, bet man šķiet, ka tehniski tie ir pareizi, un augstums pieaugs līdz ar pieredzi. Regulāri cenšos pārvarēt nedrošību un mēģināt to darīt kustībā, pamazām progresēju, reizēm sanāk, atkal jau jāsaka tas pats – diezgan zemi, bet domāju, ka tehniski puslīdz pareizi, tādēļ tas ir tikai laika jautājums. Piedomāju pie roku kustībām, lai mazinātu tendenci griezties ar seju pa priekšu.

Šeit ir piemērs manam ollijam kustībā: https://www.instagram.com/p/CNcq-LWpE-s/