Pēc Fukušimas kodolkatastrofas Eiropa ir debatējusi par kodolenerģijas lomu. Dažas valstis, piemēram, Vācija, ir nolēmušas pilnībā atteikties no kodolenerģijas, bet citas, piemēram, Francija, ir atkārtoti apstiprinājušas savu apņemšanos izmantot kodolenerģiju.

Eiropas energoresursu nākotne arvien vairāk kļūst atkarīga no kodolenerģijas. 2015. gadā kodolenerģija nodrošināja 27 % no ES saražotās elektroenerģijas, un sagaidāms, ka tās īpatsvars līdz 2050. gadam pieaugs līdz 40 %. Ir daudz iemeslu, kāpēc Eiropai nepieciešams vairāk atomelektrostaciju:

1. Kodolenerģija ir zema oglekļa satura enerģijas avots, kas var palīdzēt ES sasniegt klimata pārmaiņu mērķus.
2. Kodolenerģija ir uzticams elektroenerģijas avots, kas var palīdzēt uzlabot Eiropas energoapgādes drošību.
3. Kodolenerģija Eiropai ir ekonomiski dzīvotspējīgs risinājums, un ir sagaidāms, ka nākotnē tās izmaksas samazināsies.
4. Atomelektrostacijas neizdala siltumnīcefekta gāzes, un to emisijas ir daudz zemākas nekā ogļu spēkstacijās.
5. Kodolenerģija ir pārbaudīta tehnoloģija, kas ir droši izmantota vairāk nekā 60 gadus.
6. Atomelektrostacijas ir ļoti efektīvas, un tās var darboties daudzus gadus bez nepieciešamības nomainīt.
7. Kodolenerģijas izmaksas samazinās, un tā kļūst arvien konkurētspējīgāka ar citiem enerģijas veidiem.
8. Kodolenerģija ir elastīgs elektroenerģijas avots, ko var izmantot, lai apmierinātu maksimālo pieprasījumu vai nodrošinātu bāzes slodzes jaudu.
9. Kodolenerģija ir būtiska ES enerģijas kombinācijas daļa, un ir paredzams, ka tā nākotnē nodrošinās arvien lielāku Eiropas elektroenerģijas daļu.

Vēl viens iemesls, kāpēc Eiropai vajadzīgs vairāk atomelektrostaciju, ir tas, ka tās nodrošina daudz darbavietu. Atomelektrostacijas celtniecība un darbība prasa daudz kvalificētu darbinieku. Šiem strādniekiem tiek maksātas labas algas un pabalsti, un viņi bieži uzturas vietā, kur atrodas spēkstacija. Tas var dot stimulu vietējai ekonomikai.

Noslēgumā jāsaka, ka ir daudz iemeslu, kāpēc Eiropai vajag vairāk atomelektrostaciju. Kodolenerģija ir tīrs un efektīvs elektroenerģijas avots, kā arī nodrošina labas darbavietas un veicina vietējo ekonomiku. Atomelektrostacijas arī palīdzētu uzlabot energoapgādes drošību, samazinot Eiropas atkarību no importētā fosilā kurināmā. Kodolenerģija ir drošs, uzticams un ekonomiski dzīvotspējīgs risinājums Eiropai, un tā ir svarīga ES stratēģijas daļa, lai sasniegtu klimata pārmaiņu mērķus.

Labprāt komentāros lasītu jūsu komentārus par to, kas ir dzīve.

Kas ir dzīve? Šis ir jautājums, ko cilvēki ir turpinājuši uzdot visos laikos. Ir vairāki dažādi veidi, kā atbildēt uz šo jautājumu, taču nav vienas atbildes, kas būtu vispārpieņemta. Uz šo jautājumu ir grūti atbildēt, jo ir grūti definēt, kas īsti ir dzīve.

Viens veids, kā atbildēt uz šo jautājumu, ir domāt par to, no kā sastāv dzīvība. Visas dzīvās būtnes sastāv no šūnām, kas ir dzīvības pamatvienības. Šūnas ir visu dzīvo būtņu pamatelementi, un tās padara mūs dzīvus. Bez šūnām mēs nespētu funkcionēt. Dzīvība ir ķīmisko un fizikālo transformāciju process, kas notiek sarežģītos organismos. Lai saprastu bioloģiskās dzīvības jēdzienu, vispirms ir jāsaprot ķīmijas un fizikas pamatprincipi.

Ķīmiskie elementi, kas veido cilvēka ķermeni, ir ogleklis, ūdeņradis, skābeklis, slāpeklis, fosfors un sērs. Šie elementi apvienojas, veidojot molekulas, kas ir visu dzīvo pamtsastāvdaļas. Ķīmiskās reakcijas, kas notiek cilvēka ķermenī, ir atbildīgas par mūsu spēju elpot, ēst un dzert. Cilvēka ķermeņa fiziskās īpašības ir atbildīgas arī par mūsu spēju pārvietoties un mijiedarboties ar vidi. Šīs īpašības ietver mūsu skeleta sistēmu, kas dod mums formu un atbalstu; mūsu muskuļu sistēmu, kas ļauj mums kustēties; un mūsu nervu sistēmu, kas palīdz mums domāt un just. Visi šie ķīmiskie un fizikālie procesi ir nepieciešami dzīvības pastāvēšanai. Bez tiem mēs nevarētu izdzīvot.

Vēl viens veids, kā atbildēt uz šo jautājumu, ir domāt par to, kāds ir dzīves mērķis. Kāpēc mēs eksistējam? Kāda ir dzīves jēga? Ir vairāki dažādi veidi, kā atbildēt uz šo jautājumu, taču nav nevienas atbildes, par kuru visi būtu vienisprātis. Dzīve ir process, kurā dzīvi organismi mijiedarbojas ar vidi. Dzīves jēga ir dzīvu organismu pastāvēšanas mērķis vai iemesls. Tas var būt grūti saprotams jēdziens, jo nav vienas atbildes, kas atbilstu visiem organismiem. Tā vietā katram indivīdam ir jāatrod sava dzīves jēga.

Viens veids, kā domāt par dzīves jēgu, ir apsvērt, ko vēlaties sasniegt, atrodoties uz zemes. Tas varētu būt kaut kas tik vienkāršs, kā padarīt kāda cita dzīvi labāku vai padarīt pasauli mierīgāku. Tātap var koncentrēties uz savu laimi un piepildījumu. Neatkarīgi no tā, ko izvēlaties, ir svarīgi, lai būtu mērķis, uz kuru tiekties. Bez mērķa dzīve var šķist bezjēdzīga.

Vēl viens veids, kā domāt par dzīves jēgu, ir ņemt vērā attiecības, kas jums ir ar citiem cilvēkiem. Saiknes, kuras dalāties ar ģimeni un draugiem, var piešķirt jūsu dzīvei papildu jēgu un mērķi. Šīs attiecības var sniegt atbalstu un mīlestību grūtos laikos. Attiecību veidošana un cieņa pret citiem ir svarīga dzīves jēgas atrašanas sastāvdaļa.

Neatkarīgi no atbildes uz šo jautājumu ir svarīgi atcerēties, ka dzīve ir vērtīga dāvana. Tā ir jānovērtē un jālolo. Mums visiem jācenšas maksimāli izmantot savu laiku uz šīs zemes un dzīvot pilnvērtīgi.

Ko jums nozīmē būt par kodolcilvēku?

Nav šaubu, ka vegānisma popularitāte pieaug. Arvien vairāk cilvēku izvēlas atteikties no dzīvnieku izcelsmes produktiem par labu augu izcelsmes uzturam. Šai tendencei ir daudz iemeslu, bet vissvarīgākais ir tas, ka vegānisms vienkārši ir labāks videi.

Gaļas un piena rūpniecība ir dažas no galvenajām siltumnīcefekta gāzu emisiju izraisītājām. Dzīvnieku lauksaimniecība rada 18% no visām cilvēka radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas ir vairāk nekā visa transporta nozare kopā. Turklāt Apvienoto Nāciju Organizācija ir prognozējusi, ka pieprasījums pēc gaļas līdz 2050. gadam dubultosies. Ja mēs neko nedarīsim, lai mainītu veidu, kādā mēs ražojam un patērējam pārtiku, planēta vienkārši nespēs to izturēt. Augstais gaļas patēriņa līmenis nav ilgtspējīgs, un tas ietekmē planētu.

Labā ziņa ir tā, ka vegānisms ir ilgtspējīgāks ēšanas veids. Vegāniska diēta prasa daudz mazāk zemes, ūdens un enerģijas nekā gaļas diēta. Dzīvniekiem ir nepieciešams vairāk zemes nekā augiem, lai ražotu tādu pašu pārtikas daudzumu. Piemēram, liellopu gaļas ražošanai nepieciešams apmēram 10 reizes vairāk zemes nekā kartupeļu ražošanai. Pašlaik ES izmanto aptuveni 12 miljonus hektāru zemes ganībām un vēl 7 miljonus hektāru lopbarības kultūru audzēšanai. Ja visi ES iedzīvotāji kļūtu par vegāniem, šo zemi varētu izmantot citiem mērķiem, piemēram, lauksaimniecībai vai mežsaimniecībai. Tas izraisītu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanos, kā arī mājlopu uzturēšanai nepieciešamā ūdens daudzuma samazināšanos.

Tātad ir skaidrs, ka vegānisms ir ilgtspējīgāks risinājums gan videi, gan mūsu veselībai. Bet kā ar garšu? Daudzi cilvēki uztraucas, ka vegānu diēta būtu garlaicīga vai ka viņiem prietrūktu viņu iecienītākie ēdieni. Tomēr tā nav patiesība. Pēdējā laikā ir palielinājies vegānu produktu piedāvājums. Un, pieaugot augu izcelsmes gaļas un piena produktu alternatīvām, ir vieglāk nekā jebkad agrāk atrast iecienītāko ēdienu vegāniskās versijas. Iespējams izvēlēties vegāniskas picas un burgerus, kā arī vegānisku saldējumu un sieru.

Tātad, ja jūs meklējat ilgtspējīgāku ēšanas veidu, kas ir labāks videi un jūsu veselībai, vegānisms ir pareizais ceļš. Tā kā ir pieejamas dažādās gardas vegāniskas maltītes, nav iemesla to nepamēģināt.

Nenotiks nekas slikts.