Pēc trīsdesmit gadu iestāšanās degunā daudz izteiktāk sākušas augt spalvas. Ja ar tām neko nedarītu, tās sprauktos laukā pa nāsīm, tādēļ laiku pa laikam tās izraustu.

Vienā no pēdējām reizēm, kad biju pie friziera, viņš man sāka apgriezt uzacis. Biju nedaudz izbrīnīta, bet viņš paskaidroja, ka vīriešiem pēc trīsdesmit gadu vecuma parādās tāda problēma, ka uzacis kļūst pārāk izpūrušas. Nekad nebūtu par to iedomājusies, man ir gaišas uzacis, un tās nav izteikti redzamas. Nākamajā reizē viņš ar mani gribēja runāt par jaunajiem "Zvaigžņu kariem". Man tiešām neinteresē "Zvaigžņu kari", bet viņam vissvarīgāk likās, ka tajā tiek īstenota Holivudas feministu dienaskārtība. Mēģināju nedaudz iebilst, bet viņš tikai turpināja. Visu cieņu, bet es eju pie friziera dabūt frizūru, negribu to pārvērst par diskusiju klubiņu, tādēļ deeskalēju sarunu, par ko vēlāk jutos gļēvi un nožēlojami. Kopš tā laika neesmu gājusi pie friziera. Cenšos nedomāt par to, ka mani mati izskatās slikti.